Bet neskaidro jautājumu loku vēl vairāk paplašina, liekot domāt, ka kārtējo reizi primāra ir Briseles prasību izglītības jomā izpilde un ES struktūrfondu naudas apgūšana, nevis bērnu, viņu vecāku un Latvijas iedzīvotāju intereses un vajadzības.
Pasākums kā nekā ir daļa no 14 miljonus vērtā ES fondu projekta
"Kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura aprobācija un
ieviešana", kura īstenošana aizkavējusies teju jau gadu, un šobrīd
projekts atrodas atkārtotā izvērtēšanā Centrālajā finanšu un līgumu
aģentūrā.
Jāatceras, ka iepriekšējā plānošanas periodā
2009.-2010. gadā jau tika izveidota un strādāja 21 darba grupa, lai
veiktu mācību priekšmetu standartu un programmu paraugu pilnveidi
atbilstoši sešu līdz vienpadsmit gadus vecu skolēnu vecumposmam, tika
izstrādāti metodiskie materiāli un mācību līdzekļi, aprobēta programma.
Izskatās, ka, parādoties naudai, šis darbs lielā mērā tiks veikts pa
jaunam.
Ministrijas pamatojumā nav atsauces uz vecāku viedokli un
nav norādes, ka būtu veikts kāds pētījums vecāku izpratnes un viedokļa
noskaidrošanai. Attiecībā uz sabiedrības līdzdalību vien norādīts, ka
plašsaziņas līdzekļos notiekot diskusijas, kurās ieinteresētās puses
pauž t.sk. diametrāli pretējus viedokļus, bet būtiski un vienlaikus
konstruktīvi priekšlikumi konceptuālām izmaiņām neesot izteikti.
Latvijā
ir ieviesta obligātā bērnu sagatavošana skolai no piecu gadu vecuma,
kas norisinās pirmsskolas izglītības iestādēs bērna vecumam atbilstošā
vidē un apstākļos, nodrošinot iespējami harmonisku un vispusīgu bērna
attīstību. Šī prakse acīmredzami sevi attaisnojusi un ir pozitīvi
novērtēta kā no vecāku, tā pedagogu puses. Bērni tiek iemācīti lasīt un
rakstīt, labā kvalitātē īstenota muzikālā apmācība, dejošana,
vingrošana, radošās nodarbības un svētku tradīcijas. Pietiekams laiks
tiek atvēlēts atpūtai, miegam, kustībām svaigā un rotaļām.
Tik
daudz dziesmu, dzejoļu un deju kā bērnudārzā, daudzi bērni savā dzīves
laikā vēlāk vairs neiemācās vispār, ja vien ģimene neizvēlas šīs prasmes
īpaši veicināt ar interešu vai profesionālās izglītības palīdzību.
Vispārējā izglītība bērnu muzikalitāti un dejotprasmi attīsta
nepietiekami. Praktiskās muzicēšanas ietekme uz cilvēka intelektuālo,
emocionālo un radošo attīstību formālās izglītības procesā ir
nenovērtēta. Harmoniska jaunā cilvēka attīstība nav izglītības
prioritāte. Jaunais cilvēks tiek vērtēts galvenokārt kā globālā darba
tirgus daļa.
Skolas gaitu uzsākšana ir saistīta ar virkni
problēmu, kas skar vecāku darba un ģimenes dzīves saskaņošanu, bet kuras
ministrijas argumentācijā netiek pieminēta vispār, tai skaitā bērnu
pieskatīšana, kas pirmskolas iestādēs tiek nodrošināta no 7.00 rītā līdz
19.00 vakarā, regulāra ēdināšana, diendusa.
Turklāt jaunie
grozījumi liedz lielai daļai bērnu piedzīvot nozīmīgu notikumu viņu
dzīvē – 1. septembris 1. klasē īstā skolā daudziem bērniem kļūst par
neiespējamu piedzīvojumu, jo likums paredz, ka mācības 1. klasē var tikt
turpinātas tajā pašā bērnudārzā, kurā apgūta obligātā apmācība skolai,
bet no bērnudārza viņi dosies uz 2. klasi dažādās skolās, kurās viņiem
kā 2. klases skolēniem nekāda īpašā uzmanība pievērsta netiks. Kad šādā
situācijā tiks svinēts bērnudārza izlaidums?
Valsts izglītības un
satura centra vadītājs G. Catlaks norādījis, ka 2018. gadā, uzsākot
mācības no sešu gadu vecuma, "būs nepieciešams vairāk laika, lai mācītos
individualizēti un padziļināti". Tikai jautājums, kā iespējams mācīties
individualizēti un padziļināti, ja sākumskolas klasēs bērnu skaits
klasē pārsniedz 30. Cik individualizēts var būt darbs ar 30 sešgadīgiem
skolēniem klasē?
Par mācību saturu ministrijas skaidrojumi kļūst
pavisam aloģiski. Vienā rindkopā tiek apgalvots, ka sešus gadus vecajiem
bērniem nebūs jāapgūst tas, ko pašlaik mācās septiņus gadus vecie
bērni, kamēr jau nākamajā secināts, ka notiek resursu daļēji neefektīva
izlietošana, jo piecus un sešus gadus veci bērni pirmskolā, kā arī vēl
vienu gadu 1. klasē apgūst līdzīgu mācību saturu.
Varbūt nededzināt veco māju, kamēr jaunā vēl nav pat uzprojektēta?