Ginekoloģe Ilze Lietuviete man pastāstīja, ka tikko dzimis zīdainis ir bērns, bet pirms pusstundas viņš bija auglis. Valoda ir varena lieta. Pasaki to pašu citādi, un skan daudz labāk. Sakām «grūtniecības pārtraukšana» – un nemaz neizklausās tik briesmīgi. Varam par to uzrakstīt eseju un nepieminēt, ka runājam par cilvēkbērna nogalināšanu, kuram pukst sirds. Bērns var palocīt savus mazos loceklīšus un savilkt dūrītes. Viņš var kustēties un sajust sāpes. Dažu no šiem bērniem iznīcina ar vakuuma metodi. Apmēram 30 reižu spēcīgāks vakuums nekā parastajā putekļusūcējā sarausta viņu ķermeņus gabalos. Dažreiz ērtības labad viņiem iepriekš sadragā galvaskausu. Citus nonāvē ar cilpveidīgu nazi, vispirms nogriežot šiem bērniem galvu un pēc tam izņemot viņus no mātes klēpja pa gabaliem. Lietojot sāls metodi, daļu augļa ūdens aizstāj ar koncentrētu sāls šķīdumu. Pēc katra norīta malka un elpas vilciena bērns raustās konvulsijās. Viņa smadzenēs sākas asiņošana. Ādas virskārta nolobās, pārējā paliek jēla un saplaisājusi. Pēc dažām stundām var atnākt mokpilnā nāve, taču, kad pēc dažām dienām mātei sākas sāpes, gadās, ka pasaulē nāk vēl dzīvs, bet jau mirstošs bērns.