Stambulas konvencija atkal Saeimas dienas kārtībā

Stambulas Konvencijas ratifikācija jau atkal dienas kārtībā. Lai gan daudzas normas vardarbības apkarošanai ir iestrādātas likumos un normatīvos, tomēr, par šo ideoloģisko dokumentu joprojām iestājas atsevišķas partijas un nevalstiskās organizācijas, kas tik pat kvēli arī aizstāv viendzimumu pāru attiecību legalizāciju, un arī vēl pavisam nesen aizsāka diskusiju par jauniešu tiesībām bez vecāku atļaujas veikt dzimummaiņas operāciju.

Mazliet no nesenās pagātnes, tiem, kam ir aizmirsies, kas ir Stambulas Konvencija, un kāpēc tās ratificēšana Latvijai ir bīstama

Šis stāsts ar Stambulas Konvenciju, jeb pilnajā nosaukumā "Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu" aizsākās jau 2017.gadā, kad 12.Saeimas dienas kārtībā parādījās jautājums par tās ratificēšanu. Ar Stambulas Konvencijas saturu iepazinās vairāki juristi, nevalstisko organizāciju pārstāvji, draudžu līderi, un publiskajā telpā aizsākās plašas diskusijas. Notika gan NVO organizēti semināri, domnīcas, gan par Stambulas Konvencijas saturu, citu valstu pieredzi un vērtējumiem, gan par vardarbības apkarošanu.

2018.gadā 33 nevalstiskās organizācijas vērsās pie Saeimas deputātiem ar aicinājumu neatbalstīt Stambulas konvenciju:  33 nevalstiskās organizācijas aicina Saeimu neatbalstīt Stambulas Konvencijas ratifizēšanu - Interešu aizstāvība - vecakualianse

Kristīgie skolotāji aicina neratificēt Stambulas konvenciju kā draudu tradicionālajai ģimenei / Raksts (lsm.lv)

Latvijas kristīgo konfesiju vadītāji nobažījušies par pievienošanos Stambulas konvencijai / Diena

Juristes Baibas Rudevskas viedoklis (2016.gads)  Žurnāls: Nepateiktais par Stambulas konvenciju – Jurista Vārds (juristavards.lv)

Paldies Saeimas deputātiem, kas balsoja pret Stambulas Konvenciju.

Paužam atbalstu pedagogiem

Biedrības ”Vecāku Alianse” pārstāvji piedalījās Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) ārkārtas Padomes sēdē:

Bijām LIZDA Padomes ārkārtas sēdē, lai paustu vecāku atbalstu skolotājiem. Mēs - vecāki jūtamies līdzatbildīgi par to, lai pedagogu darbs tiktu atbilstoši novērtēts.

Mēs lieliski apzināmies, ka kvalitatīvas izglītības atslēga ir pedagogs, un vēlamies, lai pedagogs tiktu novērtēts arī no valsts puses, lai viņam nebūtu jābūt lūdzēja lomā, lai tiktu sadzirdēts, un lai pedagogu trūkums netiktu risināts ar skolu slēgšanu, bet ar atbilstošu attieksmi un atalgojumu.

Tas, kas šobrīd valdībai tiek lūgts - pildīt vienošanos. Tomēr skaidri solījumi no ministres puses tā arī netika sagaidīti.

LIZDA Padomes sēdē lēma, ka valdībai tiks dots laiks līdz 15.martam, lai normatīvajos aktos iestrādātu grozījumus par streika prasību izpildi, pretējā gadījumā 24.aprīlī notiks vērienīgs protesta gājiens, ar kuru tiks pieteikts Vislatvijas streiks.

Lasīt tālāk »

Nevalstiskās organizācijas, skolotāji, ārsti, vecāki aicina deputātus neizslēgt no Izglītības likuma pantu par tikumisko audzināšanu

Pievienojies vēstulei: SPIED ŠEIT

Vairākas nevalstiskās organizācijas ir iepazinušās un vēlas paust viedokli par Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas 2022.gada 27.aprīļa un 3.maija sēžu darba dokumentāciju un diskusijām attiecībā uz grozījumiem Izglītības likumā  un aicina Saeimas deputātus neatbalstīt atsevišķu deputātu iesniegtos priekšlikumus “Grozījumi Izglītības likumā” Nr: 1360/Lp13 2.lasījumam, kas ierosina no Izglītības likumā izslēgt 10.1 pantu “Izglītība un tikumība”.

Lasīt tālāk »

Vecāki aicina saglabāt 10.1 pantu ''Izglītība un tikumība''

Biedrība “Vecāku Alianse” lūdz pievērst jūsu uzmanību atsevišķu deputātu iesniegtajiem priekšlikumiem likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” Nr: 1360/Lp13 2.lasījumam, kas ierosina Izglītības likumā svītrot 10.¹ pantu “Izglītība un tikumība”.

10.¹ panta viens no galvenajiem mērķiem ir uzsvērt ģimenes un laulības vērtību nozīmi izglītībā. Izglītības likuma 10.¹ pants ir vienīgais pants Izglītības likumā, kurā kā apgūstamas pieminētas un uzsvērtas valsts pastāvēšanas un cilvēka dzīves pamatvērtības – ģimene un laulība, tādējādi uzsverot izglītības nozīmi ne tikai bērnu un jauniešu sagatavošanā karjerai un dzīvei sabiedrībā, bet arī dzīvei ģimenē.    

Lasīt tālāk »

Par "tikumības likuma" atcelšanu

Izglītības likuma 10.¹ pants “Tikumība un izglītība”

Mīti vai patiesība Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas sēdē 2022.gada 27.aprīlī

I.               10.¹ kā cenzūras instruments skolās, lai liegtu skolēniem informāciju par seksualitāti (A.Čakša, Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas sēde 2022.gada 27.aprīlī), tostarp izteikti liberālo vērtību izpratnē.   

Kā liecina pat ļoti liberālu nevaldības organizāciju gada pārskati, tad Izglītības likuma 10.¹ panta stāšanās spēkā 2015.gada 16.jūlijā nav mazinājusi viņu darbību skolās. Gluži pretēji:       

Lasīt tālāk »

Vecāki lūdz saglabāt tālmācību

Lasīt tālāk »

Lūdzam Valdību atļaut bērniem un jauniešiem piedalīties nometnēs un apmeklēt dienas centrus.

    Latvijas Republikas Ministru kabinetam

Atklāta vēstule

Lūdzam Valdību atļaut bērniem un jauniešiem piedalīties nometnēs un apmeklēt dienas centrus.

Tūlīt noslēgsies mācību gads un priekšā mums visiem ir neziņu pilna vasara, īpaši bērniem un pusaudžiem, kad socializēšanās nav atļauta un teju viss mācību gads pavadīts mājās pie ierīcēm. Vecāki un skolēni ļoti gaida informāciju par iespēju piedalīties nometnēs un apmeklēt dienas centrus. No Valdības tas būtu mazs, bet ļoti nozīmīgs solis pretim bērniem un vecākiem šajā sarežģītajā laikā.

Sociālizēšanās trūkums bērniem un pusaudžiem ir radījis nopietnus draudus psihiskajai veselībai, kā arī ir saasinājušies konflikti starp vecākiem un bērniem. Bērnu un pusaudžu psihologi, psihoterapeiti un psihiatri ceļ trauksmi par samilzušajām problēmām, ko radījis attālināto mācību gads.

Vasaras nometnes ir iespēja bērniem vasarā lietderīgi pavadīt laiku ar vienaudžiem, apgūt jaunas prasmes, doties aktivitātēs, pārgājienos, pavadīt laiku svaigā gaisā. Savukārt, dienas centri var sniegt atbalstu bērniem sociālo problēmu risināšanas procesā, kā arī laicīgi identificēt problēmas. Tāpat, dienas centri bērniem un pusaudžiem no sociālā riska ģimenēm ir vienīgā iespēja socializēties, tikt sadzirdētiem, saņemt siltu maltīti vai jebkāda cita veida ikdienā nepieciešamo atbalstu. Daudziem bērniem ir izšķiroši svarīgi saņemt klātienes atbalstu dienas centrā, lai veidotu un attīstītu sociālās prasmes un kļūtu par pilnvērtīgu sabiedrības locekli.

Mēs no sirds ticam, ka Valdībai rūp bērnu labsajūta, veselība un drošība, un ceram, ka Valdība meklēs labākos risinājumus, kā atbalstīt bērnus un vecākus. Publiskajā telpā ir izskanējusi informācija, ka Izglītības un zinātnes ministrija, iespējams, meklēs finanšu līdzekļus (LSM ziņa 23.maijā), lai pētītu pusaudžu labsajūtu sākot no nākamā mācību gada. Tomēr, mēs aicinam šos līdzekļus izlietot, atbalstot bērnus un pusaudžus jau tagad - finansējot nometnes bērniem. Ņemot vērā to, ka vecākiem gandrīz visu mācību gadu ir bijis pašiem jānodrošina bērnu izglītošana, kas ir būtiski ietekmējis vecāku ienākumus, un daļa vecāki nevar finansiāli atļauties sūtīt bērnus uz nometnēm, tāpēc aicinam rast iespēju finansēt katram bērnam dalību nometnēs vismaz 100 euro apmērā.

Aicinam Valdību meklēt iespējas kā atbalstīt bērnus un pusaudžus, atļaujot rīkot vasaras nometnes un atļaujot klātienē strādāt dienas centriem, jo ielaistas problēmas būs daudz grūtāk risināt! Aicinām izvērtēt arī resursus, ko var sniegt nevalstiskās organizācijas, un kopīgi strādāt un meklēt labākos risinājumus!

Vecāku atklāta vēstule par bērniem neatbilstošu saturu

Latvijas Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei

LR Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lieto komisijai

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai

Atklāta vēstule

Par bērniem neatbilstošu saturu Latvijas sabiedriskajā medijā

Rīgā, 2021.gada 19.janvārī

Vecāki vēlas vērst NEPLP, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Latvijas atbildīgo iestāžu, tai skaitā Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas uzmanību uz bērniem nepiemērotu saturu Valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Latvijas Televīzijā” (LTV).

Kopš 2020.gada 6.septembra LTV1 kanālā svētdienās plkst.: 10:10. tiek pārraidīts seriāls bērniem “Uzticamais draugs Dūpijs”. Aprakstā pie bērnu seriāla ir norādīts, ka tas ir paredzēts bērniem no 3-6 gadu vecumam. Minētais bērnu seriāls tiešā veidā popularizē uzskatu par dzimumu kā sociālu konstruktu, gan seriāla aprakstā atrodamais teksts, ka “Dūpijs nav ne puika, ne meitene”, kā arī seriāla 24.sērijā, kas tika pārraidīta LTV1 15.novembrī puika pārģērbjas meitenes drēbēs, priecājas, ka ir princese, smērē dubļus gar krūtīm, un saka: “I’m very dirty!”

Biedrība “Vecāku Alianse”, kas pārstāv vecāku intereses, ir saņēmusi satrauktu vecāku vēstules, kurās tiek paustas bažas un neizpratne par minētā seriāla saturu, un atbilstību bērna veselīgai emocionālajai un tikumiskajai attīstībai, tostarp, bērna tiesībām uz dzimuma identitāti, kā arī vecāku - nodokļu maksātāju tiesībām uz kvalitatīvu sabiedriskā medija saturu viņu bērniem.

Veicām nelielu seriāla un tā autores izpēti, lai saprastu, cik pamatota ir šī trauksme.

Zemāk, vēlamies vērst jūsu uzmanību uz mūsuprāt notikušajiem likuma un normatīvo aktu pārkāpumiem, jeb to neievērošanu, un lūdzam Jūs izvērtēt konkrētā seriāla atbilstību bērna labākajām interesēm, emocionālajai un tikumiskajai attīstībai, kā arī vecāku, jeb nodokļu maksātāju tiesībām saņemt kvalitatīvu medija saturu:

1.     Latvijas žurnālistu asociācijas Ētikas kodeksa 4.2.punkts nosaka: “Žurnālisti neiesaistās organizācijās, kas var traucēt profesionālo pienākumu veikšanai.” Ņemot vērā, ka par LTV1 saturu kopš 2020.gada 6.janvāra atbild Rita Ruduša, kas ir tieši saistīta ar geju, biseksuāļu un transpersonu un viņu draugu apvienības “Mozaīka” publiskajām aktivitātēm, uzskatām, ka LTV1 programmu vadītājas Ritas Rudušas dalība geju, biseksuāļu un transpersonu un viņu draugu apvienības “Mozaīka” aktivitātēs, ietekmē viņas darba objektivitāti veidojot LTV1 saturu. Vēlamies atgādināt, ka Latvijas Republikas pamatvērtības balstās Latvijas Republikas Satversmē, un tās ievadā ir teikts: “Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības.” Sociālo dzimumu konstrukciju popularizēšana sabiedriskajā medijā ir pretēji Latvijas tautas vairākuma vērtībām un interesēm, tostarp, pārkāpj gan LR likumu pantus par bērnu tiesībām, izglītību un tikumību, gan Satversmē ierakstītās Latvijas tautas vērtības un uzskatus.

2.     Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 24.panta desmitās daļas pirmais teikums noteic, ka: “Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi neizplata tāda satura audio un audiovizuālus darbus, kuri var kaitēt nepilngadīgo fiziskajai, garīgajai un tikumiskajai attīstībai, izņemot gadījumus, kad tiem ir izraudzīts cits, nevis šā panta devītajā daļā minētais raidlaiks vai elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina ierobežotas piekļuves kontroli.”  

Ņemot vērā augstākminēto par Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 24.panta desmitās daļas pirmo teikumu, kur noteikts neizplatīt informāciju, kas var kaitēt nepilngadīgo fiziskajai, garīgajai un tikumiskajai attīstībai, vēršam uzmanību uz to, ka  bērnam no 3 līdz 6 gadu vecumam viņa psihiskajā attīstībā nostabilizējas priekšstats par sava dzimuma identitāti - bērnam veidojas ”ES” apziņa -  savas piederības noteiktam  bioloģiskam dzimumam apzinātība,  bērns sāk apzināties  savā ķermenī esošo realitāti – meitene vai zēns.

Tāpēc, veidojot raidījumus, nav pieļaujama tāda rīcība, kas ir kaitnieciska bērna psihiskai, fiziskai un emocionālai attīstībai.  Īpaši pirmsskolas vecuma bērniem ir jāstiprina dzimuma identitāte, jeb piederība savam bioloģiskajam dzimumam, nevis jāveic eksperimenti ar bērna uztveri, rādot viņiem priekštatus un piemērus, par dzimuma maiņu, ka puisis var būt meitene, un otrādi, kas var iespaidot bērna psihi, kurai ir svarīga loma emocionālo un psihosomatisko problēmu psihoģenēzē un radīt dažādas destruktīvas  jūtu, domu un rīcības izpausmes.

Uzskatam, ka šeit ir pārkāpta arī bērnu tiesību aizsardzības likuma 8.panta 2.daļa “Bērnam ir tiesības uz savas identitātes saglabāšanu.”

3.     Ir pārkāptas vecāku tiesības uz uzskatu un reliģijas brīvību. ANO Bērnu tiesību Konvencijas 14.pants1.un 2.daļa 1. Dalībvalstis respektē ikviena bērna tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību.2. Dalībvalstis respektē vecāku un, attiecīgajos gadījumos, aizbildņu tiesības un pienākumus atbilstoši bērna attīstības pakāpei palīdzēt viņam izmantot savas tiesības.

Aicinām Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, NEPLP un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju izskatīt bērnu seriāla “Uzticamais draugs Dūpijs” atbilstību bērna psihiskai un tikumiskajai attīstībai, kā arī vērtēt, vai nav pārkāpti augstāk norādītie likumi, vai normatīvi.

Aicinām izvērtēt LTV 1 programmu direktores atbilstību ieņemajam amatam, ņemot vērā, ka LTV1 saturā arvien vairāk parādās homoskesuālu cilvēku attiecību propoganda reklāmās.

Lūdzam mums sniegt skaidrojumu, kāds ir motīvs izvēloties pārraidīt šo bērnu seriālu sabiedriskajā medijā, kādi bija kritēriji tieši šī seriāla izvēlei, kas veica izvērtējumu, un pieņēma lēmumu pārraidīt šo seriālu?

Lūdzam NEPLP un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju sniegt atbildes uz visiem mūsu jautājumiem, kā arī izvērtēt, vai nav pārkāpti mūsu norādītie normatīvi un likumi.

Nevalstiskās organizācijas gatavo iniciatīvu par ģimenes aizsardzību

Četrdesmit nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvji ir piesaistījušas ekspertus un apvienojušies kopīgā domnīcā, lai sagatavotu priekšlikumu pilsoņu parakstu vākšanai un tautas nobalsošanai (referendumam) par ģimenes institūta stiprināšanu likumos.

“Satversmes tiesas spriedums par viendzimuma pāra kopdzīves atzīšanu par ģimeni nozīmē to, ka mums visiem ir pienācis laiks apvienoties un kopīgiem spēkiem vērsties pie Latvijas tautas ar jautājumu: “Kādas ir mūsu pamatvērtības? Ko mēs uzskatām par ģimeni un par bērna vecākiem? Vai mēs kopā piekrītam tam, ka vairs nav starpības starp māti un tēvu un ir pilnīgi vienalga, pie kāda dzimuma katrs no viņiem pieder?”” uzsver uzņēmēja un juriste, fonda “Moral Revolution” pārstāve Natālija Magazeina.

“Mēs gatavojam iniciatīvas saturu un konsultējamies ar vairāku jomu speciālistiem, lai kopīgiem spēkiem likumos nostiprinātu ģimenes institūtu. Mēs zinām, ka Latvijas iedzīvotāju vairākums ir šokēti par šo pēdējā laika uzbrukumu Satversmei, dabiskajām tiesībām un veselajam saprātam, un noteikti vēlas paust savu gribu šajā jautājumā. Mēs vāksim parakstus, un lai tauta izmanto savas Satversmes 2.pantā paredzētās konstitucionālās tiesības uz suverēnās varas īstenošanu. Mēs nosargāsim to, kas mums ir dārgs,” atzīst finanšu un biznesa vadības konsultants, biedrības “Asociācija Ģimene” pārstāvis Edvīns Ločmelis.

Biedrības “Vecāku Alianse” izplatītajā preses ziņojumā sacīts, ka vienlaikus tiek plānots, ka kompetentu juristu sagatavotais priekšlikums tiks arī iesniegts vairākās parakstu vākšanas platformās (tai skaitā Mana Balss portālā "Par dabīgas ģimenes aizsardzību" un Latvija.lv). Nevalstisko organizāciju pārstāvji pauž pārliecību, ka izdosies savākt nepieciešamo parakstu skaitu, lai tautas vairākuma iniciatīva tiktu virzīta tālākai izlemšanai likumdevējam. Nevalstiskās organizācijas aicina pievienoties domubiedrus šīs iniciatīvas veidošanai.

Savukārt Dr.iur. Baiba Rudevska rakstā "Kādu ģimeni aizsargā Satversmes 110.pants?", kas publicēts Asociacijagimene.lv norāda: "Satversmes 110.panta 1. teikums skan šādi: “Valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības.

Šeit rodas šaubpilns jautājums….”Vai tiešām Satversme kā konstitucionālu vērtību uzskata JEBKURU ģimeni?” Piemēram, Civillikuma 32., 33., 35., 37. un 38.pantā ir skaidri noteikts, kas ir laulības šķēršļi un tie ir: a) aizliegta laulība radiniekiem taisnā līnijā, brāļiem un māsām un pusbrāļiem un pusmāsām; b) aizliegta laulība starp viena dzimuma personām; c) aizliegta laulība starp adoptētāju un adoptēto; d) aizliegta jauna laulība personai, kas jau atrodas laulībā (tātad, poligāmija un poliandrija); e) aizliegta laulība aizbildnim ar aizbilstamo; f) aizliegta laulība pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas (izņēmuma gadījumā 16 gadu vecumu sasniegusi persona ar vecāku piekrišanu). Taču, ja šādas personas de facto dzīvo kopā “kā laulātie”, tad iznāk, ka Satversmes 110. pants viņus pasludina par konstitucionālu vērtību un aizsargā tieši tāpat kā ģimeni, kas balstīta laulībā starp vīrieti un sievieti? Citiem vārdiem sakot, iznāk, ka Satversmes 110. panta 1. teikumā vienādā rangā tiek noliktas, no vienas puses, ģimenes, kas balstītas laulībā – savienībā starp vīrieti un sievieti, un, no otras puses, Satversmes 110. pants tieši tāpat aizsargā “ģimenes”, kas nav balstītas laulībā, bet dzīvo tādā kopdzīves formā, kas ir kā šķērslis laulības noslēgšanai (viendzimuma attiecības, attiecības tuvu radinieku starpā, poligāmija, poliandrija, kopdzīve ar nepilngadīgo).

Ja jau sanāk, ka jebkādas kopdzīves formas ir sociālā realitāte un tādēļ konstitucionāli aizsargājamas kā “ģimene”, tad kādēļ krievu valodas lietošana savulaik netika atzīta par “sociālo realitāti” un Satversmes 4. pantā “ielasīta” kā vēl viena “valsts valoda”? Kādēļ krievvalodīgie Latvijas iedzīvotāji netika padarīti par laimīgiem? Kur ir robežā starp vienu “sociālo realitāti“ un otru “sociālo realitāti”? Satversmei būtu jāaizsargā visas “sociālās realitātes”?

Un kas tas vispār ir par JURIDISKU jēdzienu “sociālā realitāte”?

Kā šāda “sociālā realitāte” iet kopā ar sabiedrības kopējo labumu? Jo tiesību (un arī likumdevēja) uzdevums ir rūpēties par sabiedrības kopējo labumu un par taisnīguma nodrošināšanu. Likumdevēja uzdevums nav izdabāt savam vēlētāju elektorātam (vai saviem sponsoriem)."

Vecāki iebilst pret obligāto masku lietošanu bērniem

Reaģējot uz valdības pieņemto lēmumu par mutes un deguna aizsegu obligātu lietošanu, biedrība “Vecāku Alianse”, apkopojot citu valstu pieredzi, Pasaules veselības organizācijas (PVO) ieteikumus un pētījumus, nosūtīja valdībai Atklātu vēstuli, kurā pauž bažas par sasteigto lēmumu, kā arī dialoga trūkumu ar vecākiem un pedagogiem pieņemot šo lēmumu.

Valdība plāno nodrošināt skolēniem auduma mutes un deguna aizsegus, kuri tiks izgatavotas pēc Francijas Standarta Afnor Spec S76 - 001:2020, un tiks šūti Latvijā, uzņēmumā SIA “Solutions”. Iepazīstoties ar pašu Standartu, vecāki secinājuši, ka šīs maskas nav paredzētas obligātai lietošanai, bet tikai brīvprātīgi. Tāpat, arī no Standartā pieejamās informācijas izriet, ka maskas nav testētas uz vīrusu un baktēriju filtrāciju, bet ir testētas tikai uz divu veidu daļiņām – parafīnu eļļu un Nacl, kas filtrē daļiņas līdz 70% 3 mikronu lielumā. Tāpat, nav datu par 0 negatīvajiem blakus efektiem, kas var rasties, bērniem ikdienā lietojot mutes un deguna aizsegus.

Ir virkne jautājumu par to, kā skolā tiks nodrošināta higiēnas prasībām atbilstoša masku lietošana: roku mazgāšana pēc katras maskas uzlikšanas/noņemšanas, masku uzglabāšana, pareiza masku kopšana, un citi svarīgi aspekti, kas ir iekļauti arī masku lietošanas instrukcijā. Tas prasa īpašu darba organizāciju un sagatavošanos. Kā arī, vai skolotāji tiks apmācīti, kā rīkoties situācijās, ja maskas lietošana bērniem radīs kādas veselības, jeb pašsajūtas problēmas.

Pasaulē masku lietošana bērniem ikdienā ir jauna prakse, nav ne pētījumi, ne fakti, kas apstiprinātu masku efektivitāti, drošību vai iespējamo kaitējumu bērniem ilgtermiņā. Uz to norāda arī Pasaules Veselības organizācijas (PVO) oficiālā informācija, ieteikumi par aizsargmasku lietošanu bērniem  “Advice on the use of masks for children in the community in the context of COVID-19”[1]. Iepazīstoties ar šiem ieteikumiem, biedrība vēlas vērst arī likumdevēju uzmanību uz konkrētiem aspektiem par masku lietošanu bērniem mācību iestādēs. Pamatoti pierādījumi, lai mazinātu COVID-19 izplatību, par to, vai bērniem masku lietošana nodara kaitējumu, vai masku lietošana ir ieguvums, ir ļoti niecīgi, lai izdarītu atbilstošus secinājumus. Ir veikti vairāki pētījumi gripas sezonas laikā. Apkopotie PVO secinājumi liecina, ka maskas kā aizsardzības līdzeklis nav efektīvs, īpaši mazāko klašu vecuma bērniem. Cits pētījums atklāja, ka bērniem vecumā līdz 15 gadiem vēlamie rezultāti aizsardzībā pret vīrusiem netiek sasniegti.^[2]

Klīniskajā pētījumā “A cluster randomised trial of cloth masks compared with medical masks in healthcare workers,”^[3] kur tika pētītas auduma sejas masku nēsāšana pret medicīnas masku nēsāšanu veselības aprūpes darbiniekiem SARS novēršanai, tika konstātēs, ka auduma sejas masku zemās filtrācijas dēļ (kas bija tuvu 0%) un masku dubultais slānis veicināja augstu mitruma vidi maskās, kas noveda pie palielināta infekciju riska.

Savukārt, masku lietošanas efektivitāte un ietekme uz bērna organismu un attīstību spēļu un fizisko aktivitāšu laikā nav pētīta.

Vecāki ir nosūtījuši arī Iesniegumu PTAC, aicinot izvērtēt konkrēto masku atbilstību un drošumu lietošanai bērniem.

Vecāki aicina valdību sniegt atbildes uz vecāku uzdotajiem jautājumiem, kā arī vēlas saņemt pamatotu skaidrojumu, pēc kādiem nosacījumiem ir izvēlētas konkrētās maskas, kas nav paredzētas ne bērniem, ne obligātai lietošanai. Vecāki ir atvērti dialogam ar valdību, lai kopīgi nonāktu pie labākā risinājuma, kā pārvarēt šo Covid – 19 radīto krīzi.

Paziņojums saistībā ar SIF darbību

Biedrība “Vecāku Alianse”, sadarbojoties ar 40 NVO, kuras ir parakstījušas sadarbības memorandu, un ikdienā darbojas ģimeņu atbalsta, demogrāfijas un citos valstiski svarīgos jautājumos, vēlas publiski paust  viedokli par Sabiedrības Integrācijas Fonda darbību.

Ņemot vērā publiskajā telpā izskanējušo informāciju par Sabiedrības Integrācijas fonda padomes sastāva maiņu un atsevišķu “Latvijas Pilsoniskās alianses” pārstāvēto nevalstisko organizāciju pausto viedokli par Sabiedrības integrācijas fonda perspektīvām un mērķiem, mēs norādām, ka viena no demokrātiskās sabiedrības vērtībām ir viedokļu dažādība, un atšķirīgu viedokļu atspoguļošana publiskā telpā ir viens no vārda brīvības pastāvēšanas priekšnosacījumiem tiesiskā valstī.

“Latvijas Pilsoniskās alianses” atsevišķu pārstāvēto nevalstisko organizāciju viedoklis neatspoguļo visu Latvijas nevalstisko organizāciju viedokli un nevar tikt uzskatīts par vienīgo NVO balsi Latvijā. Tāpēc biedrības, kuru ikdienas darbs ir ģimeņu atbalsta un demogrāfijas jautājumu risināšana, bērnu un sieviešu tiesību aizsardzība, vardarbības novēršana, senioru dzīves kvalitātes uzlabošana, slimnieku atbalsts un sociālās iekļaušana, bērnu izglītības jautājumi, patriotiskā audzināšana, vecāku tiesības un jauniešu atbalsts, vēlas paust atzinību par Kariņa kunga vēlmi Sabiedrības integrācijas fonda darbu sagaidīt jaunā kvalitātē. Ņemot vērā to, ka demogrāfijas un ģimeņu atbalsta jautājumi ir vieni no prioritārajiem pasākumiem valsts un sabiedrības attīstībai, Sabiedrības Integrācijas Fonda darbībā ir nepieciešams panākt līdzsvaru starp valsts attīstības prioritātēm un atbalstītajiem projektiem, kā vienu no galvenajiem mērķiem izceļot demogrāfijas jautājumus.

Lai veicinātu lielāku sabiedrisko aktivitāti un efektīvāku NVO darbu, kā arī sadarbību ar valsts sektoru, aicinām Kariņa kungu būt atvērtam uz plašāku dialogu ar valstī esošajām NVO.

 

33 nevalstiskās organizācijas aicina Saeimu neatbalstīt Stambulas Konvencijas ratifizēšanu

Par likumprojektu

„Par Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības

pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un

apkarošanu“ (VSS-830)

Mēs, apakšā parakstījušos nevalstisko organizāciju dalībnieki, esam iepazinušies ar 2017.gada 3.augusta Valsts sekretāru sanāksmē (turpmāk – VSS) izsludināto likumprojektu „Par Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu“ (VSS-830) (turpmāk – likumprojekts) un neatbalstām šī likumprojekta virzīšanu un pieņemšanu sekojošu iemeslu dēļ:

[1] Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – Stambulas konvencija) ir vienīgā konvencija (pēc skaita 210. konvencija) Eiropas Padomes (turpmāk – EP) vēsturē, kas pieņemta, dalībvalstīm nebalsojot, tādējādi pārkāpjot pašas EP noteikto starptautisko līgumu pieņemšanas kārtību (skat. EP Ministru Komitejas Statūtu Rezolūciju (93) 27 par Ministru Komitejas lēmumiem nepieciešamajiem balsu vairākumiem; pieņemta 14.05.1993.).

[2] Stambulas konvencija ir izstrādāta, piemērojot mūsdienās, diemžēl, izplatītu mānīgu taktiku, kas balstās uz pieņēmumu, ka iedzīvotāju un politiķu vairākums vērtēs normatīvo aktu galvenokārt pēc tā nosaukuma, neiedziļinoties saturā. Tādējādi normatīvajā aktā (kāds ir arī Stambulas konvencija) zem cēla un sabiedrībā kopumā atbalstīta mērķa nosaukuma tekstā  tiek iekļautas tiesību normas, kas neatbilst šim nosaukumam.

Arī no Stambulas konvencijas nosaukuma izriet cēls šī dokumenta  mērķis – novērst un apkarot vardarbību pret sievieti ģimenē un ārpus tās. Tomēr, iepazīstoties ar Konvencijas saturu un tās Skaidrojošo ziņojumu, secinām, ka Konvencijā ir ietvertas normas, kas nav vērstas uz šī mērķa sasniegšanu un tādējādi neatbilst Konvencijas nosaukumam. Piemēram, Konvencijas 3.panta „c“ punkts definē jēdzienu „sociālā dzimte/dženders“, norādot uz sociāli konstruētām lomām, uzvedību, nodarbošanos un īpašībām, ko konkrēta sabiedrība uzskata par atbilstošām sievietēm un vīriešiem. Savukārt Konvencijas Skaidrojošā ziņojumā pie Konvencijas 4.panta jau skaidri tiek iezīmētas šīs „sociālās dzimtes/džendera“ izpratnes robežas, proti, indivīdi, kuri sevi identificē ar sociālo dzimumu/dženderu, kas neatbilst bioloģiskajam dzimumam, kas konstatēts, viņiem piedzimstot. Pie šādām personām Konvencijas autori pieskaita: transpersonas, pretējā dzimuma apģērba nēsātājus, transvestītus un citas tādu personu grupas, kas neatbilst priekšstatam, kāds sabiedrībā izveidojies par to, kas pieklājas „vīrietim“ vai „sievietei“. Kādēļ visas šīs personu grupas iekļautas Konvencijā, kas veltīta sieviešu aizsardzībai? Valdība līdz šim nekur to sabiedrībai nav paskaidrojusi, taču tajā pašā laikā Labklājības ministra personā Konvenciju ir parakstījusi un sagatavojusi to ratifikācijai Saeimā.

[3] Lielu satraukumu un neizpratni izraisa Stambulas konvencijas 14. pants, kas nosaka, ka Konvencijas dalībvalstis attiecīgos gadījumos veic vajadzīgos pasākumus, lai visu izglītības līmeņu mācību programmās iekļautu mācību vielu par tādiem jautājumiem kā sieviešu un vīriešu līdztiesība, tādas sociālās dzimtes/dženderu lomas, kas nav padarītas par stereotipiem, savstarpēja cieņa [..] un lai šī mācību viela būtu pielāgota audzēkņu spēju attīstības līmenim. Jēdziens „sociālās dzimtes/dženderu lomas, kas nav padarītas par stereotipiem“ (angl. – non-stereotyped gender roles) ir nekonkrēts un dažādi interpretējams, tādēļ nevaram izslēgt iespēju, ka cieņa pret tradicionālo jeb dabisko ģimeni (māte-tēvs-bērni) neietilpst šajā jēdzienā un Latvijas skolās bērniem tiks turpmāk mācīts cienīt visas iespējamās sociālās dzimtes/dženderu lomas, izņemot tradicionālās jeb dabiskās ģimenes lomas.

            Atgādinām, ka Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 1.Protokola 2. panta 2.teikums skaidri noteic, ka, veicot funkcijas, kuras valsts uzņemas attiecībā uz izglītību un mācībām, valsts ievēro vecāku tiesības nodrošināt saviem bērniem tādu izglītību un mācības, kas ir saskaņā ar viņu reliģisko pārliecību un filozofiskajiem uzskatiem. Tādēļ valstij ir aizliegts veikt bērnu indoktrināciju, neievērojot vecāku reliģisko pārliecību un filozofiskos uzskatus. No tā skaidri izriet, ka valsts nedrīkst uzņemties šādas pirmšķietami indoktrinējošas starptautiskas saistības – ratificējot Stambulas konvenciju -, tādējādi pārkāpjot vecāku primārās tiesības bērnu izglītībā. Latvijas bērnu vecāki nav ne aptaujāti, nedz arī pat informēti par to, ka viņu bērniem Latvijas valsts skolās turpmāk tiks mācītas „sociālās dzimtes/dženderu lomas, kas nav padarītas par stereotipiem“.

[5] Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, Latvija ir vienīgā ES un EP dalībvalsts, kurā pēc valdības pasūtījuma tika veikta Stambulas konvencijas juridiskā analīze. Un tas ir ļoti uzteicami. Bet tajā Latvijas valdība (atšķirībā no citu valstu valdībām) jau laikus tika brīdināta par minētās Konvencijas prasību ieviešanas iespējamiem riskiem mūsu valstī, proti, caur izglītības sistēmu un likumiem uzspiežot visai Latvijas sabiedrībai sociālās inženierijas eksperimentu – džendera ideoloģijā balstītu sabiedrības modeli, kas ir pretrunā Satversmē noteiktajiem principiem un vērtībām.

Arī Latvijas kristīgās baznīcas konfesiju vadītāji 2016. gada 29. aprīlī parakstīja un publicēja atklāto par Stambulas konvenciju un tās riskiem, kā arī aicināja politiķus un valdību neparakstīt minēto Konvenciju. Taču, neskatoties uz to, valdība Labklājības ministra personā ne tikai parakstīja šo Konvenciju, bet arī izstrādāja likumprojektu tās ratifikācijai, ko virzīt tālāk izskatīšanai Saeimā.

[6] 2016. gada 18. maijā, parakstot Stambulas konvenciju, Latvija tai pievienoja vienpusēju deklarāciju, kurā paziņoja, ka piemēros Konvenciju atbilstoši Satversmē noteiktajiem principiem un noteikumiem. Taču atbilstoši 1969. gada 23. maija Vīnes konvencijas Par starptautisko līgumu tiesībām (Latvijā spēkā no 03.06.1993.) 27. panta 1.teikumam, pēc tam, kad starptautiskais līgums dalībvalstī ir ratificēts un stājies spēkā, starptautiskā līguma dalībnieks nevar atsaukties uz nacionālo tiesību normu prasībām, lai attaisnotu starptautiskā līguma neizpildi. Tātad, ja Latvija ratificēs Stambulas konvenciju un tā Latvijā stāsies spēkā, tad Latvija vairs nevarēs atsaukties uz Satversmē noteiktajiem principiem un noteikumiem, lai attaisnotu Stambulas konvencijas atsevišķu normu nepildīšanu vai pildīšanu mazākā mērā. Tādēļ uzskatām, ka šādas deklarācijas pievienošanai nav nekāda juridiskā svara un tā nekādi nenodrošinās to, lai būtu aizsargātas Satversmē ietvertās vērtības un principi.

[7] Runājot par mūsu bažām un negatīvo attieksmi pret šo Konvenciju, svarīgi atzīmēt, ka 2017. gada 12. septembrī Eiroparlamentā tika pieņemts Rezolūcijas projekts saistībā ar ES pievienošanos Stambulas konvencijai (P8_TA-PROV(2017)0329). Minētajā Rezolūcijā Eiroparlaments saistībā ar to skaidri norāda, ka:

1) runa nav tikai par sievietēm un meitenēm, bet arī par LGBTI personām (Rezolūcijas I.punkts);

2) viennozīmīgi apstiprina (angl. – strongly affirms), ka legālā aborta noraidīšana ir uzskatāma par vardarbību pret sievieti un meiteni. Tādēļ Eiroparlaments aicina visas dalībvalstis garantēt meitenēm seksuālo izglītību, sievietēm - pieeju ģimenes plānošanai, kā arī pilnu spektru seksuālās un reproduktīvās veselības pasākumu, kas ietver modernās kontraceptīvās metodes un legālos abortus (Rezolūcijas 4.punkts);

3) Konvencijas izpratnē „īpaši neaizsargātas personas“ ir ne tikai grūtnieces, bet arī LGBTI sievietes (Rezolūcijas (k) punkts). Citiem vārdiem sakot, geji un transpersonas tiek pielīdzināti grūtniecēm;

4) valstīm ir aktīvi jāveicina attieksmju un uzvedības maiņa un jāapkaro seksisms un uz stereotipiem balstītās sociālās dzimtes/dženderu lomas. Jānodrošina sociālās dzimtes/dženderu neitrālas valodas (angl. – gender-neutral language) ieviešana saziņā (Rezolūcijas (m) punkts);

5) Eiroparlaments aicina Eiropas Komisiju pārskatīt un paplašināt ES ietvarlēmumu par atsevišķu rasistiskas un ksenofobiskas izteiksmes formu apkarošanu, tajā iekļaujot arī krimināltiesiskus pasākumus attiecībā uz seksismu, sociālās dzimtes/džendera identitātes aizskārumiem un aizskārumiem pret dzimumu iezīmēm (Rezolūcijas 13.punkts).  

No tā var secināt, ka jau tagad Stambulas konvencijā tiek ielasīti valstu pienākumi (skat., piemēram, Konvencijas 1.p. 1.punkta „b“ punktu un 12.p. 6.d., kur tiek minēta „sieviešu tiesību un iespēju paplašināšanas nodrošināšana“), paredzot legālos abortus pēc iespējas plašākā spektrā un, iespējams, arī par valsts budžeta līdzekļiem (tātad arī par Latvijas kristiešu samaksātajiem nodokļiem); ieviešot džendera neitrālu latviešu valodu saziņā; gejus un transpersonas pielīdzinot grūtniecēm; apkarot uz stereotipiem balstītās sociālās dzimtes/dženderu lomas, citiem vārdiem, apkarot tradicionālo jeb dabisko ģimeni un tās modeli, kā arī laulību starp vīrieti un sievieti; krimināli sodīt tos, kuri atļausies izteikties pret dzimumu iezīmēm, sociālās dzimtes/džendera identitāti un atļausies seksismu. Izejot no visa augšminētā, valdībai ir jāatbild, kādēļ par to nav informēta Latvijas sabiedrība, kādēļ visas šīs Latvijas „perspektīvas“ nav atspoguļotas Labklājības ministrijas sagatavotajā anotācijā pie minētā ratifikācijas likumprojekta?

[8] Nolūkā apkarot un novērst vardarbību vispār un īpaši pret sievietēm, Latvija jau ir veikusi virkni pasākumu, ieviešot savā nacionālajā tiesību sistēmā dažādus tiesiskos mehānismus. Piemēram, ir izstrādāti attiecīgi grozījumi Krimināllikumā, Kriminālprocesa likumā, Civilprocesa likumā. 2017. gada 25. maijā VSS ir izsludināts likumprojekts „Vardarbībai un vardarbības riskam pakļauto personu aizsardzības likums (VSS-555). Esot politiskajai gribai, vardarbība ir novēršama un apkarojama tieši nacionālajā līmenī, negaidot dažādus starptautiskos ekspertus un neveicot sociālos eksperimentus ar Latvijas sabiedrību un bērniem, kas ir mūsu sabiedrības un valsts vienīgā un patiesā nākotne.

[9] Visbeidzot, vēršam Jūsu uzmanību uz to, ka saskaņā ar minētā likumprojekta 5. pantu līdz ar šo ratifikācijas likumu ir izsludināma Stambulas konvencija angļu valodā un tās tulkojums latviešu valodā. Diemžēl, Konvencijas tulkojums latviešu valodā (gan tas, kas pieejams Eiropas Padomes mājaslapā, gan tas, kas pieejams Labklājības ministrijas mājaslapā) ir kļūdains tieši tajos pantos, par kuriem līdz šim izraisījušās vislielākās neskaidrības, diskusijas un bažas. Konvencijas teksts angļu valodā un tās tulkojums latviešu valodā nesakrīt! Piemēram:

- Stambulas konvencijas 3. panta „c“ punkts angļu valodā skan šādi (skat. EP mājaslapā Konvencijas autentisko tekstu angļu valodā www.coe.int ):

„’gender’ shall mean the socially constructed roles, behaviours, activities and attributes that a given society considers appropriate for women and men“.

- Savukārt EP mājaslapā publicētā Konvencijas latviešu valodas oficiālā tulkojuma 3.panta „c“ punkts skan šādi:

„ar terminu “dzimums” tiek saprastas sociālās lomas, uzvedība, nodarbošanās un īpašības, ko konkrēta sabiedrība uzskata par atbilstošām sievietēm un vīriešiem”.

- Attiecīgi Labklājības ministrijas mājaslapā (www.lm.gov.lv ) atrodams šāds 3.panta „c“ punkta tulkojums latviešu valodā:

„ar terminu “sociālais dzimums (dzimte) tiek saprastas sociālās lomas, uzvedība, nodarbošanās un īpašības, ko konkrēta sabiedrība uzskata par atbilstošām sievietēm un vīriešiem”.

- Konvencijas 3.panta „c“  punkta tulkojumam latviešu valodā būtu jābūt vismaz šādam:

„ar terminu “sociālā dzimte/dženders” tiek saprastas sociāli konstruētas lomas, uzvedība, nodarbošanās un īpašības, ko konkrēta sabiedrība uzskata par atbilstošām sievietēm un vīriešiem”.

Kā redzams, abi latviešu valodas tulkojumi atšķiras viens no otra un abos nav iztulkots vārds „konstruētas“, tādējādi maldinot Konvencijas latviešu valodas teksta lasītāju par Konvencijā ietverto sociālās dzimtes/džendera teoriju un tās iespējamām tiesiskajām sekām Latvijā.

Arī citi Konvencijas panti (piemēram, 14.p.) latviešu valodā nav iztulkoti precīzi, tādēļ ir maldinoši.

(10) Mūsu sabiedrībai būt jāzina arī tas. ka maldinoši ir apgalvojumi, ka Latvija ir gandrīz vienīgā valsts Eiropā, kas nav ratificējusi Konvenciju. Šobrīd Stambulas konvenciju nav ratificējušas 11 ES dalībvalstis no 28 - Čehija, Horvātija, Bulgārija, Grieķija, Ungārija, Īrija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Slovākija un pat Apvienotā Karaliste.
Ungārija, Slovākija un Lietuva ir paudušas nostāju – neatbalstīt konvencijas ratifikāciju, bet Bulgārijā un Horvātijā ratifikācijas process ir apturēts, notiekot plašām diskusijām sabiedrībā.

Visbeidzot, vairāk, kā 10 000 Latvijas iedzīvotāji ir skaidri pauduši savu nostāju portālā manabalss.lv parakstot iniciatīvu Par Latvijas nepievienošanos Stambulas konvencijai un šī iniciatīva tuvākā laikā tiks iesniegta Saeimā.

Ievērojot iepriekš minēto, aicinām Saeimas priekšsēdētāju un Saeimas deputātus:

Neatbalstīt likumprojektu „Par Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu“, nepieļaujot Stambulas konvencijas ratifikāciju un spēkā stāšanos Latvijā.

Patiesā cieņā,

1.      Biedrība “Vecāku Alianse” valdes priekšsēdētāja Aira Jēkabsone

2.      Biedrība „Svētās Ģimenes Māja“ valdes priekšsēdētājs Andris Kravalis

3.      Ģimenes izglītības un attīstības fonds "ĀBEĻZIEDS" valdes priekšsēdētāja Indra Tretjakova

4.      Biedrība “Veselība visiem” valdes locekle Tatjana Pļaviņa

5.      Biedrība "Latvijas Nākotnes apvienība”, līdzpriekšsēdētājs Edvards Ratnieks

6.      Biedrība “NĀC GAISMĀ” valdes locekle Marika Vanaga.

7.      Biedrība “Asociācija Ģimene” valdes priekšsēdētāja Ilona Bremze

8.      Biedrība “Par Prezidentālu Republiku” valdes priekšsēdētājs Margots Rotbergs.

9.      Biedrība “Eņģeļi ar mums“ valdes priekšsēdētāja  Inese Muhamberga

10.   Biedrība “Latviešu identitātes atbalsta biedrība” valdes priekšsēdētāja Ieva Bērziņa

11.   Biedrība “Latvijas audžuģimeņu biedrība” valdes locekle Ilze Golvere

12.   Biedrība “ELPA”, valdes loceklis Dāvids Gleške

13.   Biedrība “Jaunatne ar Misiju – Valdemārpils”, valdes priekšsēdētāja Kristīne Ēce

14.   Biedriba “Kustība Par Dzīvību”, valdes priekšsēdēja Dzintra Bušmane

15.   Biedrības "Rēzeknes māmiņu klubs" vadītāja Olga Strode

16.   Biedrība „Latygora+V“, Valdes priekšsēdētāja Jeļena Česnakova

17.   Nodibinājuma “Rīgas Romas katoļu ģimnāzija” valdes loceklis J.Balevičs

18.   Biedrība „Ģimenes attīstības un kultūras centrs Alise”, valdes priekšsēdētāja Vineta Preisa

19.   Biedrība “I Policijas bataljona biedrība”, valdes priekšsēdētājs Raimonds Nitišs

20.   Biedrība “Latvijas policijas veterānu asociācija”, valdes priekšsēdētājs J. Grabovskis.

21.   Biedrība „Ģimene. Tauta. Valsts“, valdes priekšsēdētājs Raivis Zeltītis

22.   Biedrība "Nacionālo karavīru atbalstam", valdes locekle G. Vilcāne

23.   Biedrība „Rīgas politiski represēto biedrība“, valdes priekšsēdētājs J. Lapiņš

24.   Biedrība „Latvijas Nacionālo karavīru biedrība“, valdes priekšsēdētājs E.Skreija

25.   Biedrība „Latvijas Politiski represēto apvienība“, valdes priekšsēdētājs I. Kaļķis

26.   Biedrība „Latviešu virsnieku apvienība“, valdes priekšnieks atv.kapt. A. Ozoliņš

27.   Biedrība „Liepājas daudzbērnu ģimeņu biedrība Dēkla“, valdes priekšsēdētāja V.Jansone

28.   Biedrība „Bolderājas lielo ģimeņu biedrība Astoņkājis“, valdes priekšsēdētāja S.Zalāne

29.   Biedrība „Iļģuciema daudzbērnu ģimeņu biedrība IB PĒRLE“, valdes priekšsēdētāja I.Kleinšmite-Zunda

30.   Biedrība „Kuldīgas daudzbērnu ģimeņu biedrība Šūpulītis“, valdes priekšsēdētāja A.Zundovska-Mediņa

31.   Biedrība „Vecumnieku daudzbērnu ģimeņu biedrība Saulgrieze“, valdes priekšsēdētāja O.Černišova-Stūriška

32.   Biedrība „Salaspils daudzbērnu ģimeņu biedrība Mārtiņsala“, valdes priekšsēdētājas vietniece I. Grasa

33.   Biedrība „Latvijas lūgšanu tīkls“, valdes priekšsēdētājs A.Rižeščonoks

34.   Nodibinājums „LELB Diakonijas centrs“, valdes priekšsēdētāja S. Dišlere.

Par Grozījumiem Vispārējā izglītības likumā un ESF fonda projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” tālāko virzību

Ministru prezidentam

Mārim Kučinskim

Izglītības un zinātnes ministram

Kārlim Šadurskim

 

Rīga, 2018.gada 26.martā 

Par  Grozījumiem Vispārējā izglītības likumā un

ESF fonda projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” tālāko virzību

Iepazīstoties ar 2018.gada 22.martā publiskoto precizēto likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” (VSS-759) un likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (anotāciju), kā arī sabiedriskajai apspriešanai nodoto jaunā izglītības satura vadlīniju un standartu projektu “Izglītība mūsdienīgai lietpratībai: mācību satura un pieejas apraksts” (ESF projekts “Kompetenču pieeja mācību saturā” Nr.8.3.1.1/16/I/002), konceptuāli iebilstam un lūdzam MK neatbalstīt “Grozījumus Vispārējās izglītības likumā” saistībā ar Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk –IZM)  Valsts izglītības satura centra (turpmāk- VISC) īstenotā projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” tālāko virzību, lai pārietu uz vispārēju “sešus gadus vecu bērnu izglītošanu 1. klasē “.   

1.      Līdz šim IZM un projekta „Skola2030” vadības grupai nav izdevies rast pozitīvu konstruktīvu dialogu ar sabiedrību, pedagogu profesionālajām organizācijām, pedagogiem, vecākiem, NVO un pašvaldībām, kas rada pārliecību, ka projekta „Skola2030” ieviešana nebūs iespējama tā sākotnēji plānotajos termiņos un apjomā.

2.      IZM un projekta „Skola2030” vadības grupa ilgstoši ir ignorējusi sabiedrības un profesionāļu viedokļus par sešus gadus vecu bērnu izglītošanas 1.klasē nelabvēlīgajām sekām, kuras negatīvi atsauksies uz sabiedrības kopējo dzīves kvalitāti ilgtermiņā.

3.      Iepazīstoties ar vietnē skola2030 publiskotajiem aptuveni 30 viedokļiem par pirmskolas izglītību un pāreju mācību uzsākšanai 1.klasē no sešu gadu vecuma, secināms, ka šobrīd piedāvātais pirmskolas vadlīniju un sasniedzamo rezultātu projekts, kas atvasināms no apspriešanai piedāvātajiem dokumentiem ir nekvalitatīvs un nepārliecina par konceptuālu nepieciešamību īstenot vispārēju mācību uzsākšanu no sešu gadu vecuma 1.klasē vispārējās izglītības iestādēs. .

4.      Pirmskolu programmas aprobācija noslēdzas 2018.gada 31.augustā, bet tās īstenošana jāuzsāk jau 2018.gada 1.septembrī. Likumprojekts paredz pirmskolas izglītības vadlīniju iesniegšanu apstiprināšanai 2018.gada jūlijā, t.i. pirms vēl ir pabeigta aprobācijas pirmskolās, tādējādi ir redzams, ka aprobācija bijusi formāla, pat neparedzot tās rezultātu izvērtēšanu. Šādos sasteigtos termiņos izglītības reformas virzība pirmskolās un sākumskolas 1.klasē nav atbalstāma.

Pamatojums

1.      Projektā definētais izglītības mērķis un izglītības jomās sasniedzamie rezultāti neatbilst Latvijas sabiedrības, bērnu, un valsts ilgtermiņa interesēm un vajadzībām.

2.      Projektā “Izglītība mūsdienīgai lietpratībai: mācību satura un pieejas aprakstā” izstrādātie dokumenti, līdz šim publiskotie sabiedriskās apspriešanas rezultāti, kā arī projekta vadības grupas publiski sniegtie skaidrojumi, kā arī diskusijas Latvijas Republikas Saeimas komisijās, Latvijas Pašvaldību savienības Izglītības komitejas sēdēs, Latvijas medijos (Latvijas sabiedriskajā radio un televīzija, portālos “Izglītība un Kultūra”, satori.lv, la.lv, diena.lv u.c.) rada pārliecību, ka paredzētā izglītības satura reforma šobrīd neuzlabo izglītības kvalitāti, bet drīzāk īsteno politisku pasūtījumu un veic atsevišķu ideju eksperimentālu ieviešanu bez iepriekšēja objektīva saturiskā izvērtējuma un zinātniskā pamatojuma.

3.      Šobrīd projektā definētais vispārējās vidējās izglītības mērķis, „lai ikviens jaunietis kļūtu par mērķtiecīgu un lietpratīgu savas profesionālās nākotnes veidotāju, kurš izsvērti līdzdarbojas sabiedrības dzīvē, sadarbojas, ir Latvijas patriots; ir padziļinājis zināšanu sabiedrībā pieprasītas zināšanas, prasmes un attieksmes atbilstoši saviem mērķiem; inovatīvi un produktīvi strādā tautsaimniecības izaugsmei, labklājīgas, ilgtspējīgas valsts un pasaules veidošanai” pauž sašaurinātu izpratni par izglītības būtību un aplūko cilvēku primāri kā ekonomisku vienību jeb darba tirgus daļu. Mērķī iztrūkt augstākas garīgās un cilvēciskās dimensijas, tai skaitā orientācija uz ģimenes dzīvi kā būtisku cilvēka dzīves jomu.   

4.      Sabiedriskās apspriešanas publiski pieejamie viedokļi liecina[1], ka projekta īstenotajiem nav izdevies radīt apmierinošu piedāvājumu reformas īstenošanai, tai skaitā likumprojektā “Grozījumi vispārējās izglītības likumā” paredzētajai pārejai uz  “viengadīgu obligāto pirmsskolu un sešus gadus vecu bērnu izglītošanu 1. klasē”.

2014.gadā pedagoģijas zinātņu doktore, šobrīd Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore Anna Līduma[2] zinātniskajā publikācijā “Bērna attīstības iespējas pirmskolas izglītības pedagoģiskajā procesā” secinājusi, ka  “Latvijā notiekošo izglītības reformu laikā vissakārtotākā ir pirmsskolas izglītība. Pedagoģiskajā procesā (mācībās un audzināšanā) tiek mērķtiecīgi organizēta mācību satura pēctecīga apguve rotaļnodarbībā. To labvēlīgi ietekmē pieaugušo darbošanās ar bērnu vecumam atbilstošā vidē.”   

Projekta “Kompetenču pieeja izglītības saturā” interneta vietnē skola2030 publiskotie sabiedriskās apriešanas viedokļi par pirmsskolas izglītības posmu pauž līdzīgu viedokli: iepriekšējā programma nav jāmaina, jo tajā metodes, paņēmieni, izvirzītie mērķi un uzdevumi pirmsskolā ir gadiem pārbaudīti un optimāli piemēroti mūsdienu bērniem (Inta Rinmane, Skrīveru PII “Sprīdītis”, projekta pilotskolas vadītāja).     

Diemžēl iepazīties ar oficiāli iesniegtajiem viedokļiem sabiedrībai nav iespējams, jo tie nav publiskoti. Jāuzsver, ka sabiedriskajā apspriešanā atšķirībā no ikviena cita interesanta VISC aicināja profesionāļus iesniegt tieši oficiālus priekšlikumus: “Pirmsskolas, skolas, augstskolas, pedagogu profesionālās asociācijas vai biedrības, pilsētu vai novadu pedagogu metodiskās apvienības, uzņēmēju asociācijas vai biedrības u.c. ir aicinātas, apkopojot savu biedru, kopienas viedokli,  iesniegt oficiālus priekšlikumus Valsts izglītības satura centrā elektroniski, sūtot e-pastu ar atsauci “Priekšlikumi mācību satura aprakstam” uz adresi visc@visc.gov.lv līdz 2018. gada 1.februārim”.

Vietnē Skola2030 organizētā sabiedriskā apspriešana ir bijusi vairāk formāla un lietotājam nedraudzīga. Iesniegtie priekšlikumi ir nepārskatāmi. Ja iesniedzējs savu viedokli iesniedzis pielikumā, tas pārējiem lietotājiem nav redzams.  Četru mēnešu laikā nav bijis neviena moderatora vai eksperta, kas sniegtu atgriezenisko saikni par šiem vairāk kā 200 autoru publiski izteiktajiem priekšlikumiem. Vietnē Skola2030 pēc sabiedriskās apspriešanas februāra beigās ievietots tikai īss kopsavilkums.

Likumprojekts “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē 2017.gada 13.jūlijā, t.i. 2,5 mēnešus pirms tam, kad sabiedriskajai apspriešanai tika nodots jaunā izglītības satura vadlīniju un standartu projekts “Izglītība mūsdienīgai lietpratībai: mācību satura un pieejas apraksts”.      Iepazīstoties ar vietnē skola2030 publiskotajiem aptuveni 30 viedokļiem par pirmskolas izglītību un pāreju mācību uzsākšanai 1.klasē no sešu gadu vecuma, secināms, ka piedāvātais pirmskolas vadlīniju un sasniedzamo rezultātu projekts, kas atvasināms no apspriešanai piedāvātajiem dokumentiem, ir nekvalitatīvs un nepārliecina par nepieciešamību īstenot vispārēju mācību uzsākšanu no sešu gadu vecuma 1.klasē.

Neskatoties uz to, ka no 2010. gada 1. septembra līdz 2011. gada 30. maijam visā Latvijā 22 izglītības iestādēs (12 pirmsskolās un 10 skolās) notika VISC pilotprojekts "Sešgadīgo izglītojamo mācību programmas ieviešanas aprobācija”, kā tas norādīts arī likumprojekta anotācijā, un kura laikā ir tikusi izmēģināta integrētā mācību programma sešgadīgiem bērniem, izstrādāts metodiskais materiāls pedagogiem un mācību līdzekļi un pedagogu profesionālās pilnveides kursu programma, šobrīd projekta ekspertu piedāvātais mācību satura un pieejas apraksts, liecina, ka projekta Skola2030 ietvarā nav izdevies izstrādāt praksē pielietojamu dokumentu. Šāda situācija demonstrē ne tikai par IZM un projekta saturiskās vadības neprofesionalitāti, bet nopietni apdraud līdz šim sakārtotāko un veiksmīgāko Latvijas izglītības sistēmas posmu, nodarot neatgriezenisku kaitējumu gan bērnu labākajām interesēm, gan potenciāli visai Latvijas sabiedrībai un izaugsmei kopumā.

Gan izteiktajos priekšlikumos, gan projekta ”Kompetenču pieeja izglītības saturā” vadības grupa ir atzinusi[3], ka izstrādātajā satura un pieejas aprakstā nav ievērota pēctecība, tas ir pārslogots un neatbilst  6 gadus vecu bērnu  vecumam.  Satura aprakstā tā arī nav izdevies atrisināt likumprojekta anotācijā ieļauto pretrunu, ka “plānotais 1. klasē apgūstamais mācību saturs un metodika tiek veidota atbilstoši bērnu vecumposmu īpatnībām sešu gadu vecumā apgūstamajam, un netiek paredzēts, ka sešu gadus vecajiem bērniem būs jāapgūst tas, ko pašlaik mācās septiņus gadus vecie bērni”, un to, ka “sešus gadus veci bērni pirmsskolā, kā arī atbilstoši pašreizējam regulējumam (pirmsskolas izglītības vadlīnijas) vēl vienu gadu pēc tam –  1. klasē – apgūst līdzīgu mācību saturu, tādējādi jau kopš 2002. gada, kad tika noteikta divgadīga obligātā pirmsskolas izglītības apguve, tiek atturīgi un pieticīgi izmantots sešus gadus vecu bērnu intelektuālais potenciāls”.

Publiski pieejamajos priekšlikumos vietnēs Skola2030, ko iesniegušas arī pirmskolas iestādes, kas projektā darbojas kā pilotskolas, norādīts, ka:

-          nav pēctecības starp pirmsskolas 3.pakāpi un skolas 1.klasi;

-          pirmsskolā nav likts uzsvars uz rakstīt un lasīt prasmi, bet 1.klasē bērnam jāprot lasīt, rakstīt saistošā rakstā, klāt vēl svešvaloda;

-          programma nevis atvieglo pedagoga darbu, bet sarežģī.

-          iepriekšējā programma nav jāmaina, jo tajā metodes, paņēmieni, izvirzītie mērķi un uzdevumi pirmsskolā ir gadiem pārbaudīti un optimāli piemēroti mūsdienu bērniem;

-          liels zināšanu un prasmju apjoms 1.klasē, tas nav saskaņots ar pirmsskolas 3.pakāpi un sasniedzamajiem rezultātiem;

-          pirmsskolas programmā nav paredzēta burtu rakstības apguve un lasīšana, bet 1.klasē jāraksta rakstītajā rakstā, jālasa un jāsaprot teksts;

-          daiļdarbu teksti 6gadīgiem bērniem nav atbilstoši viņu sapratnei;

-          nav plānots, kad mācās rakstīt ciparus, tas nav ne pirmsskolā, ne 6gadīgajiem bērniem, bet 1.klasē jau raksta izteiksmes;

-          vizuālajā mākslā nav nekādas pēctecības;

-          nav dramatizācijas pirmsskolā, kas ir viens no plašāk un veiksmīgāk pielietojamiem paņēmieniem.

-          pirmsskolas programma – mācību saturs būtu jāatstāj iepriekšējais. To varētu nedaudz papildināt, pievienojot resursus un bērnu darbības;

-          atstāt sešgadīgo bērnu mācīšanu pirmsskolā. Pamatojums: pirmsskolas skolotāji labi pārzina bērnu vecumposmu īpatnības, rotaļu metožu pielietojumu mācību darbā. Turklāt pirmskolā ir laba materiālā bāze un pārējais materiālais nodrošinājums (atbilstoši bērnu drošībai un interesēm ir mācību telpas un rotaļu vide, labierīcības, gultas, laukumi, u.c.). Skolu skolotāji rotaļu metodes mācību darbā lieto salīdzinoši maz, bet sešgadīga bērna mācību procesā prevalē tieši rotaļa

-          domājot vēl par 3.pakāpi – tās prasmes vairāk vai mazāk atbilst 7gadus veciem bērniem (atbilstoši bērna attīstībai un spējām)

-          nepieciešams izstrādāt programmu 1,5-2gadīgiem bērniem, jo pašlaik uzdevumi no 3gadīgo programmas pārbīdīti uz mazajiem, kas ir nepareizi” u.tmldz.

Papildus tam piedāvājumā ir nonivilēta muzikālo nodarbību loma bērnu attīstībā, kas uzsvērts gandrīz katrā no izteiktajiem priekšlikumiem, un līdz šim ir bijis Latvijas pirmsskolas izglītības labās prakses paraugs ļoti augstā līmenī. 

Reformu būtība tiek bez jēgas sarežģīta, ieviešot lieku terminoloģiju, piemēram, pašapkalpošanās prasmes  tiek pārdēvētas kā “bērns lieto vienkāršus sadzīves algoritmus” u.tmldz.  

Likumprojekta anotācijā nav minētas atsauces uz daudzajiem publiskotajiem praktizējošu  speciālistu viedokļiem saistībā ar mācību uzsākšanu no sešu  gadu vecuma, kuros apzināti un norādīti potenciālie riski. Piemēram, Valda Zālīša pamatskolas direktore, Latvijas izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) valdes locekle Elita Rītere[4], Rīgas 200.pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Astrida Lukina,  psiholoģe un pedagoģe Dace Bērziņa  un daudzi citi nozares profesionāļi. Tā vietā anotācijā anonīmi norādīts, ka “nav vērojamas radikālas attīstības atšķirības starp sešus un septiņus gadus veciem bērniem” un ka “daļa Latvijas pētnieku arī apliecina – sešgadnieki un pat jaunāki bērni var mācīties pie nosacījuma, ka tam radīta atbilstoša vide un izmantotas atbilstošas mācību metodes”.  No anotācijas maldinoši var saprast, ka reformu par mācību uzsākšanu no sešu gadu vecuma atbalsta arī tādas organizācijas, kas tam nepiekrīt, piemēram, “Latvijas vecāku kustība”, kura ne iepriekš, ne tagad šādu atbalstu nav paudusi. Norādām, ka projekta ‘”Kompetenču pieeja izglītība saturā” īstenotājiem, realizējot ļoti plašus projekta reklāmas un publicitātes pasākumus, nav bijis neviens pasākums sadarbībai ar vecākiem kā galvenajiem izglītības pasūtītājiem.  Sabiedrības viedoklis pausts arī vietnē manabalss.lv, savācot vairāk kā 11 000 parakstu  par “pašreizējā skolas gaitu uzsākšanas vecuma saglabāšanu”. 

2018.gada 5.martā IZM publiskoja infografiku, ka Latvija ir viena no retajām valstīm, kur obligātā vispārējā izglītība tiek uzsākta no septiņu gadu vecuma. Nepieciešams objektīvs skaidrojums, kā šajā infografikā atspoguļojas faktiskā realitāte, ka obligātā formālā izglītība Latvijā sākas no piecu gadu vecuma, t.i, ka Latvijā ir divus gadus ilga obligātā pirmskola, kas atbilstoši ir likumdošanai objektīva vispārējās izglītības daļa.   

Atbalstām viedokli, ka nepieciešams pārskatīt 1.klases programmu 7 gadu veciem bērniem, nevis veikt reformu, kas ir dārga, nekvalitatīva un ar prognozējamām negatīvām sekām, turklāt nav nodrošināma cilvēkresusru un finanšu resursu trūkuma dēļ. 

Pirmskolu programmas aprobācija beidzas 2018.gada 31.augustā, bet īstenošana jāuzsāk jau 2018.gada 1.septembrī, un tādējādi ir redzams, ka aprobācija bijusi formāla pat neparedzot tās rezultātu izvērtēšanu. Likumprojekts arī paredz pirmskolas izglītības vadlīniju iesniegšanu apstiprināšanai 2018.gada jūlijā, t.i. pirms vēl ir pabeigta aprobācijas pirmskolās.  Šādos sasteigtos termiņos izglītības reformas virzība pirmskolās un sākumskolas 1.klasē nav atbalstāma.

 

“Latviešu identitātes atbalsta biedrības”

valdes priekšsēdētaja                                                                                        Ieva Bērziņa

biedrības  “Vecāku Alianse”

valdes locekļi                                                                                                           Andris Šimfs

                                                                                                                                  Inese  Švekle    

ģimenes izglītības un kultūras centra ”Alise”

valdes priekšsēdētāja                                                                                       Vineta Preisa      

     

Ieva Bērziņa

26598162

Ievaberzina2@gmail.com

Vecāku Alianses priekšlikums Cilvēkdrošības mācību kursa saturam

Cilvēkdrošības mācību kursa izstrāde šobrīd paredzēta šādos politikas plānošanas dokumentos:

1)      Informatīvais ziņojums “Par ārvalstu pieredzi prostitūcijas ierobežošanas jomā un priekšlikumiem prostitūcijas mazināšanai Latvijā”, kas paredz integrētā Cilvēkdrošības mācību kursa ietvaros iekļaut jautājumus, kas saistīti ar dzimumu līdztiesību, veselību un morāli, kā arī cilvēku ekspluatācijas formām, - par prostitūcijas, cilvēku tirdzniecības, fiktīvo laulību būtību un sekām (MK Ministru kabineta sēdes protokols Nr.13, 30.§, 2013.gada 5.martā)

2)      Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam 5.uzdevums “Cilvēkdrošības mācību materiālu izstrāde: cilvēkdrošības mācību kursa materiālu sagatavošana, veicinot integrētu veselības, sporta, dzimumu līdztiesības, gatavošanos ģimenes dzīvei un morāles jautājumu apguvi pirmsskolas izglītībā, pamatizglītībā un vidējā izglītībā (t.sk. profesionālajā izglītībā), kā arī atkarību, prostitūcijas, cilvēku tirdzniecības un fiktīvo laulību risku apzināšanās un to novēršanas apguvi pamatizglītībā un vidējā izglītībā (t.sk. profesionālajā izglītībā).

3)       Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam īstenošanas plāns 2015.-2017.gadam paredzēts “UZDEVUMS (1.1.5.): Cilvēkdrošības mācību materiālu izstrāde, veicinot integrētu veselības, sporta, dzimumu līdztiesības, gatavošanos ģimenes dzīvei un morāles jautājumu apguvi pirmsskolas izglītībā, pamatizglītībā un vidējā izglītībā (t.sk. profesionālajā izglītībā), kā arī atkarību, prostitūcijas, cilvēku tirdzniecības un fiktīvo laulību risku apzināšanās un to novēršanas apguvi pamatizglītībā un vidējā izglītībā (t.sk. profesionālajā izglītībā) (iesaistītās institūcijas - IeM, LM, TM, VM, Latvijas Brīvo arodbiedrība savienība un citas nevalstiskās organizācijas).

4)      Informatīvais ziņojums "Par civilās aizsardzības kursa izmaksām, ieviešanas grafiku vispārējās izglītības iestādēs un profesionālās izglītības iestādēs". Norādīts, ka kursa izstrāde paredzēta gan par valsts budžeta līdzekļiem (IZM kārtējais budžets), gan no Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem SAM 8.3.1."Attīstīt kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības saturu” pasākumu 8.3.1.1."Kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura aprobācija un ieviešana" un 8.3.1.2. "Digitālo mācību un metodisko līdzekļu izstrāde" ietvarā.    

5)      “8.3.1.specifiskā atbalsta mērķa „Attīstīt kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības saturu” 8.3.1.1.pasākuma „Kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura aprobācija un ieviešana” sākotnējais  novērtējums”, kurā kā politikas rezultāts paredzēts, ka “kompetenču pieejā veidota izglītības satura apguve veicinās skolēnos to pamatkompetenču attīstību, kuras atspoguļojas gatavībā dzīvesdarbībai mūsdienu daudzpusīgajā un mainīgajā pasaulē, tai skaitā mazinot darba un ģimenes dzīvei nesagatavotu jauniešu skaitu, kas savukārt radīs netiešu pozitīvu ietekmi uz sociālo vidi”. (pasākuma sociālā ietekme).[1]       

Iepazīstoties ar minētajiem politikas dokumentiem, īpaši informatīvajiem ziņojumiem, biedrība “Vecāku Alianse” secināja, ka šobrīd paredzamie pasākumi cilvēkdrošības mācību kursa saturā pārsvarā paredz pievērsties dažādām sociālām negācijām (prostitūcija, cilvēktirdzniecība, fiktīvās laulības u.c.) un to izpausmēm un sekām. Uzskatām, ka šāda pieeja ir vienpusīga un novecojusi, un liedz sasniegt izglītības darbā izvirzīto mērķi  -  vairot bērnu un jauniešu piemērotību un sagatavotību darba un ģimenes dzīvei. Atkarību un citu sociālo negāciju profilaksē informēšana un baidīšana jau sen tiek uzskatītas par neefektīvām metodēm riska uzvedības un paradumu prevencijas darbā. Tomēr Cilvēkdrošības kursa nepieciešamības pamatojumā tiek minēts, ka “informāciju par prostitūcijas radītajām sociālajām sekām un ietekmi uz veselību būtu jāsniedz pēc iespējas uzskatāmākā veidā, ar reāliem piemēriem, kas nenoliedzami atstās lielāku iespaidu uz jauniešiem kā teorētiskas zināšanas”. Būtiska prevencijā ir pozitīvu alternatīvu (sports, māksla, mūzika u.c. interešu pasākumi) pieejamība un funkcionāla ģimenes institūta stiprināšana. Bērnos un jauniešos jāveido apzināta imunitāte pret dažādām sociālajām negācijām, tai skaitā veicot pareizu bērnu un jauniešu dzimumaudzināšanu, motivēšanu veselīgam dzīvesveidam un sagatavošanu ģimenes dzīvei, tādējādi atveseļojot sabiedrību kopumā un ilgtermiņā .

Ņemot vērā iepriekšminēto, biedrība “Vecāku Alianse” ierosina Cilvēkdrošības mācību kursā ietvert moduli, kas kompleksi un vienoti aplūkotu bērnu un jauniešu dzimumaudzināšanu, veselību un sagatavošanu ģimenes dzīvei.    

Vēršam uzmanību, ka līdzīgas nostādnes akceptētas arī Lietuvā un Igaunijā.

2007.gadā Lietuvā, pamatojoties uz valsts programmu cilvēktirdzniecības  ierobežošanā un kontrolē, tika izstrādāta izglītības programma bērnu un jauniešu sagatavošanai dzimumaudzināšanai un sagatavošanai ģimenes dzīvei. 2016.gada jūnijā sabiedrības apspriešanai Lietuvas izglītības un zinātnes ministrija nodeva jaunu izglītības programmu “Dzimumaudzināšana, veselība un sagatavošanās ģimenes dzīvei”.  Savukārt Igaunijā gan 2011., gan 2014.gada vispārējās vidējās izglītības standartā ģimenes mācība kā obligātais mācību kurss iekļauta sociālajās zinībās.   

Ģimenes un laulības vērtību stiprināšanai ir būtiska nozīme visas sabiedrības veselības un drošības veicināšanā, tai skaitā vardarbības ģimenē un sabiedrībā profilaksē.

Nepieciešamība  bērnu un jauniešu sagatavošanai ģimenes dzīvei, ģimenes un laulības vērtību stiprināšana  šobrīd paredzēta šādos politikas dokumentos:

1.       Izglītības likums  ( 10.1 pants. “Izglītības sistēma nodrošina izglītojamā tikumisko audzināšanu, kas atbilst Latvijas Republikas Satversmē ietvertajām un aizsargātajām vērtībām, īpaši tādām kā laulība un ģimene”).

2.       Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam, kurās definēta “Vērtībizglītība - personas pamatvērtību - garīguma, morāles, kultūras, gara un fiziskās stājas - izkopšana, ģimenes vērtību un nacionālās identitātes apzināšanās; personas pašapziņas, pašvērtības apziņas, pašrefleksijas, valodspējas un radošuma izkopšana; iecietības, izlīgumspējas, līdzjūtības u.c. vispārcilvēcisko spēju attīstīšana; ievirze, motivācija un sagatavošana veiksmīgai profesionālajai karjerai.”

3.       MK noteikumi “Izglītojamo audzināšanas vadlīnijas un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un metožu izvērtēšanas kārtība”.

4.       Rīcības plāns Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu 2011.-2017.gadam īstenošanai 2015.-2017.gadā (1.Mērķis ĢIMENES DIBINĀŠANA UN LAULĪBA: veicināt atbalstu uzskatam, ka laulībā balstīta ģimene ir vērtība  Pasākums 1.1. “Sekmēt, lai bērni apgūtu un spētu pielietot praksē izglītības standartos paredzētās” aktivitāte  1.1.1. Sagatavot mācību un metodiskos līdzekļus kompetenču  pieejā  balstītā mācību   satura   ieviešanai, akcentējot vērtībizglītības jautājumus,   tostarp   par ģimeni,  laulību,  tās  lomu  un nozīmīgumu zināšanas, kas ir saistītas ar jautājumiem par ģimeni, laulību, tās lomu un nozīmīgumu” (2015.gada decembris), aktivitāte 1.1.3. Izstrādāt  Cilvēkdrošības mācību  saturu.  Šie pasākumi bija iekļauti  Rīcības plāna projektā 2015.gada martā, bet svītroti 2015.gada septembrī ar šādu IZM sniegtu pamatojumu: ” Rīcības plānā 1.1. uzdevumam pasākumi netiek plānoti, jo tie tiks īstenoti Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam ietvaros”.  

“Pamatnostādņu vīriešu un sieviešu vienlīdzīgu iespēju un tiesību nodrošināšanai 2016.- 2020.gadā” projekts ( 3.rīcības virziena 4.uzdevums “Pilnveidot zēnu un meiteņu prasmes ci