Nevalstiskās organizācijas, skolotāji, ārsti, vecāki aicina deputātus neizslēgt no Izglītības likuma pantu par tikumisko audzināšanu

Pievienojies vēstulei: SPIED ŠEIT

Vairākas nevalstiskās organizācijas ir iepazinušās un vēlas paust viedokli par Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas 2022.gada 27.aprīļa un 3.maija sēžu darba dokumentāciju un diskusijām attiecībā uz grozījumiem Izglītības likumā  un aicina Saeimas deputātus neatbalstīt atsevišķu deputātu iesniegtos priekšlikumus “Grozījumi Izglītības likumā” Nr: 1360/Lp13 2.lasījumam, kas ierosina no Izglītības likumā izslēgt 10.1 pantu “Izglītība un tikumība”.

10.1 panta viens no galvenajiem mērķiem ir aktualizēt ģimenes un laulības vērtību nozīmi izglītībā. Izglītības likuma 10.1 pants ir vienīgais pants Izglītības likumā, kurā ģimene un laulība pieminētas kā valsts pastāvēšanai būtiskas vērtības. Vēršam deputātu uzmanību, ka tāda cilvēka dzīves un valsts pastāvēšanas pamatvērtība kā “ģimene” nav iekļauta arī Izglītības likuma definētajā izglītības mērķī (2.pants, 2.punkts). Tikumības un vērtību jautājumu kontekstā aicinām Komisiju ierosināt grozījumu, kas  papildinātu Izglītības likuma 2.panta 2.punktu ar vārdiem “ģimene” un “darbs”, kas šobrīd ir iztrūkstošas dimensijas Izglītības mērķī noteiktajā cilvēka dzīves pašrealizācijā: “2) iegūt zināšanas, prasmes un attieksmju pieredzi, lai piedalītos sabiedrības un valsts dzīvē”.  Salīdzinājumam varam minēt Igaunijas Izglītības likumu, kurš cita starpā nosaka, ka izglītības mērķis ir “radīt labvēlīgus apstākļus katra cilvēka individuālajai, ģimenes un igauņu nācijas, tostarp etnisko minoritāšu attīstībai…”.[1]

Izglītības likuma 10.1 pantam ir būtiska nozīme valsts ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā, ņemot vērā Latvijas dramatisko demogrāfisko situāciju. 10.1pants ir svarīgs atbalsta punkts valsts attīstības plānošanas dokumentos iekļautajām iniciatīvām, kurās izglītība apzināta kā resurss ģimenes un laulības vērtību stiprināšanai sabiedrībā un valsts ilgtspējas saglabāšanā. Jāuzsver, ka bērnu un jauniešu mērķtiecīga sagatavošana dzīvei ģimenē jeb ģimenes pratība izglītībā atjaunotās Latvijas Republikas laikā nekad nav tikusi īstenota (atšķirībā no Igaunijas un arī Lietuvas).  

Galvenā valsts vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumenta “Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027.gadam” (NAP 2027) 1.prioritāte “Stipras ģimenes, veseli un aktīvi cilvēki”, lai nodrošinātu tautas ataudzi un nācijas pastāvēšanu nākotnē, paredz pilnveidot jauniešu izglītošanu par vecāku prasmju, attiecību pratības, ģimenes un laulības jautājumiem, tostarp sagaidot, ka palielināsies to bērnu īpatsvars, kuri dzīvo kopā ar abiem vecākiem.

Atgādinām, ka Rīcības plāna par A.K.Kariņa valdības deklarācijas izpildi 104.5 uzdevums paredz  izvērtēt iespēju mācību programmā iekļaut skolēnu vecumam atbilstošus ģimenes un veselības mācības moduļus.

Papildu vēršam Komisijas uzmanību, ka ģimenes vērtību stiprināšana ir nacionālās drošības jautājums. Nacionālās drošības koncepcijā (2019) uzsvērts, ka pilsoniskās sabiedrības pamats ir patriotiski noskaņotas ģimenes, kas izjūt piederību savai valstij.

Tai pašā laikā konstatējam, ka zemāka līmeņa jaunā plānošanas perioda 2021-2027 attīstības dokumentos ģimenes vērtību stiprināšana, tostarp izglītībā nav iestrādāta, vai iestrādāta ļoti vāji. Arī īstenotā vispārējās izglītības satura reforma par kompetenču pieeju mācību saturā jeb Skola2030 neparedz mērķtiecīgu bērnu un jauniešu sagatavošanu ģimenes dzīvei, tādēļ šobrīd izslēgt 10.1pantu, nozīmētu iestāties par ģimenes un laulības vērtību mazināšanu sabiedrībā, kas ir pretēji valsts politikā deklarētajai prioritārajai virzībai.

Nevaram piekrist priekšlikuma iesniedzēju argumentācijai, ka 10.1 pants kalpo kā cenzūras instruments skolās, lai liegtu skolēniem informāciju par seksualitāti (deputāte A.Čakša, Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas sēde 2022.gada 27.aprīlī). Kā liecina pret 10.1 pantu iestājušos nevaldības organizāciju gada pārskati, tad Izglītības likuma 10.1 panta stāšanās spēkā 2015.gada 16.jūlijā nav ierobežojusi šo organizāciju darbību skolās. Gluži pretēji, piemēram, biedrības ”Papardes Zieds”, kura Izglītības likuma grozījumu virzīšanu Saeimā publiski deklarējusi kā vienu no savas darbības pamatuzdevumniem un sasniedzamo rezultāt, gada pārskati liecina par biedrības ievērojami pieaugošu intervenci izglītībā, īstenojot neformālās izglītības nodarbības skolās:

Esam pārliecināti Ceram uz izsvērtu  un racionālu Komisijas lēmumu, kurā primāri ņemtas vērā nācijas izdzīvošanai un Latvijas valsts pastāvēšanai izšķirošanas vajadzības, ko nodrošināt tikai un vienīgi ģimenes un laulības vērtību nostiprināšana sabiedrībā un izglītībā., ka bērnu dzimumaudzināšana īstenojama konkrētā vērtību ietvarā, kas orientēts uz ģimenes dzīvi un laulību starp vīrieti un sievieti. Seksuālā un reproduktīvās veselības izglītošana nav īstenojam atrauti no ģimenes un laulības vērtību stiprināšanas izglītībā un sabiedrībā, kā to paredz gan NAP 2027, gan Demogrāfisko lietu centra virzītas Tautas ataudzes stratēģija, gan rīcības plāns par A.K.Kariņa valdības deklarācijas izpildi. Darba un ģimenes dzīvei nesagatavotu jauniešu skaita mazināšana ir arī viens no sākotnēji deklarētajiem sasniedzamajiem rezultātiem, uzsākot vispārējās izglītības satura reformu par pāreju uz kompetenču pieeju mācību saturā (Skola2030).   

Jaunais izglītības saturs Skola2030 šobrīd nenodrošina izglītības likuma 10.1 pantā izglītības iestādēm deleģēto uzdevumu par ģimenes un laulības vērtību nostiprināšanu izglītībā (pretēji tam, ko Izglītības komisijas sēdē apgalvoja deputāte E.Papule, atsaucoties uz konsultācijām ar VISC). Izskatot atbilstošos mācību priekšmeta programmas paraugus sociālās zinībās 1.-9.klasei un vispārējai vidējai izglītībai, biedrība secināja, ka skolēnam attīstāmo ieradumu sarakstā vērtība “laulība” minēta 0 reizes, bet vērtība ’’ģimene” [2] reizes  tādos ieradumos kā  “veido cieņpilnas attiecības, sadarbojas ar citiem cilvēkiem” un “sekmīgi darbojas individuāli un komandā, risina sarunas, pieņem kopīgus lēmumus, ir tolerants pret atšķirīgo”.[[3]] Jāsecina, ka vērtību norāde programmu paraugos ir formāla un mākslīga. Tā nav mērķtiecīgu un secīgu darbību rezultāts. Arī  jaunajos pamata un vispārējās vidējās izglītības standartos (2019) – vērtība “ģimene” uzsvērta un pieminēta mazāk kā iepriekšējos standartos.

Bērnu un jauniešu sagatavošana ģimenes dzīvei jeb ģimenes pratība ir neizmantots resurss dažādu sociālo deviāciju novēršanai gan sabiedrībā ilgtermiņā, gan jauniešu vidē, jo īpaši attiecībā uz tādām likuma grozījuma iniciatoru piesauktām nevēlamām parādībām kā HIV izplatība vai agrīno abortu risks u.c. Atraujot seksuālo izglītošanu jeb dzimumaudzināšanu  no ģimenes vērtību ietvara, seksuālā izglītošana tiek degradēta, ir informatīvi ierobežojoša un vienpusēja, nevis personisko atbildību un kritisko domāšanu veicinoša, kā tas tiek sagaidīts.

Aicinām deputātus nenonivilēt tikumības jēdzienu tikai uz seksualitāti un seksuālo izglītošanu, izvairoties no plašāka tvēruma filozofiskā, ētiskā, kultūras un citu zinātņu ietvarā.  

Kopš 10.1 panta pieņemšanas pedagoģijas zinātnē tikumiskā jeb rakstura audzināšana Latvijā ir ieguvusi ievērojamu pozitīvu potenciālu, uz kā bāzes tiek veikti pētījumi, veidotas tikumiskās audzināšanas programmas, mācību paraugi un atbalsta materiāli skolotājiem, kurus atzinīgi novērtējuši ne tikai pedagogi Latvijā, bet izglītības nozares praktiķi un zinātnieki starptautiskajā vidē, kā īpašu sasniegumu novērtējot tieši politisko gribu tikumiskās audzināšanas atbalstam, kas nostiprināta izglītības likuma 10.1 pantā. [[4]] Lemjot par 10.prim panta izslēgšanu, jeb labošanu, aicinām iepazīties ar Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Pedagoģijas zinātniskā institūta vadošā pētnieka Manuela Fernandeza izveidoto Zinātnisko platformu rakstura audzināšanas pētniecības atbalstam Arete.lu.lv, kurā iespējams iegūt plašāku, uzticamu un zinātniski pamatotu priekšstatu pa skolēnu morālo jeb tikumisko audzināšanu Latvijas skolās, tai skaitā par skolotāju izpratni un attieksmi pret tikumisko audzināšanu. Tā piemēram 2019.gada  pētījumā par skolēnu morālo audzināšanu Latvijas skolās, kurā piedalījās 2250 Latvijas respondenti: skolotāji, vecāki, skolēni, topošie skolotāji, skolas vadītāji un  izglītības sistēmas darbinieki, vairākums respondentu jēdzienu “tikumiskā audzināšana” saprata plaši, kā atbalstu vispusīgas personības pilnveidei, iegūstot dažādus tikumus, tikai ap 7-10% no respondentiem to saprata sašaurināti, attiecinot vien uz seksuālās uzvedības ierobežošanu. 77% no aptaujātajiem piekrita, ka skolai un skolotājiem ir svarīga loma skolēnu morālajā audzināšanā. 2021. gada janvārī 259 skolotāji no 79 skolām no visiem Latvijas reģioniem aprobēja izstrādāto tikumiskās audzināšanas programmu, vadot savās klasēs vairāk par 1000 šīs programmas nodarbību. 2020. pavasarī Rīgas pašvaldības izglītības pārvaldes un Pierīga aicināja vadīt seminārus par tikumisko audzināšanu 40 skolu vadītājiem. Šī gada martā (15.03.2022-15.04.2022) 130 skolotāji no 114 Latvijas skolām ir pieteikušies dalībai pētījumā “Latvijas skolēnu attieksme pret sava morālā rakstura attīstīšanu”. Ar šiem piemēriem vēlamies uzsvērt, ka skolotāju attieksme nebūt nav viennozīmīgi negatīva, kā tas tiek apgalvots no grozījumu ierosinātāju un atbalstītāju puses. Ir uzsākts nozīmīgs, zinātniski pamatos, skolotāju vidē atzīts un starptautiski novērtēts darbs skolēnu tikumiskajā audzināšanā.    

Nevaram arī piekrist Izglītības komisijā izskanējušajiem apgalvojumiem, ka tikumiskā audzināšana Latvijā radusies Krievijas propagandas iespaidā. Aicinām palūkoties plašāk, kā tikumiskā audzināšana atspoguļojas Rietumeiropas valstu un ASV izglītības saturā. Dažādi instrumenti bērnu pasargāšanai no negatīvi ietekmējošas informācijas pastāv daudzās valstīs Tā, piemēram, Lielbritānijas Izglītības likuma (Learning and Skills Act) 148.pants par seksuālo izglītošanu jeb dzimumaudzināšanu nosaka, ka Valsts sekretāram ir pienākums sagatavot izglītības vadlīnijas, kas nodrošina to, ka dzimumaudzināšanas stundās bērniem tiek mācīts par laulības būtību un tās nozīmi ģimenes dzīvē un bērnu audzināšanā, ka arī tiek nodrošināts, ka skolēni tiek pasargāti no tāda mācīšanas veida un materiāliem, kuri nav piemēroti attiecīgo bērnu vecumam, kultūras  vai reliģiskai piederībai.[ [5]]. Digitālo un attālināto mācību plaša ieviešana Covid-19 pandēmijas iespaidā izglītības nozarē visā pasaulē vēl vairāk aktualizējusi bērnu pasargāšanu no nevēlamas vai kaitējošas informācijas izglītības procesā un saturā.

Aicinām Izglītības komisiju nesasteigt lēmumu pieņemšanu par Izglītības likuma 10.1 panta pirmās un otrās daļas izslēgšanu vai labošanu, bet nodrošināt kvalitatīvu un atvērtu diskusiju par šo ierosinājumu, gan skatot tikumības jēdzienu plašākā kontekstā, gan diskutējot par kvalitatīvas seksuālās un reproduktīvās veselības izglītošanu, kas orientēta uz ģimenes pratību un morāles vērtībām. Lūdzam komisiju šobrīd saglābāt pantu negrozītu, tādējādi paužot atbalstu valsts augstākā līmeņa politikas dokumentos noteiktajai prioritārajai virzībai par ģimenes vērtību nostiprināšanu sabiedrībā un ģimenes pratības iekļaušanu un īstenošanu izglītības saturā, kas Latvijā sekmīgi un pārliecinoši uzsākta Latvijas Universitātes Pedagoģijas zinātņu institūta zinātniski metodiskajā vadībā.

Papildu ierosinām Izglītības likuma 2.panta “Izglītības mērķis“ 2.punktu izteikt šādā redakcijā, ņemot vērā vēstules 2.rindkopā izteikto argumentāciju:

2) iegūt zināšanas, prasmes un attieksmju pieredzi, lai piedalītos ģimenes, darba, sabiedrības un valsts dzīvē;  

Ceram uz izsvērtu  un racionālu Komisijas lēmumu, kurā primāri ņemtas vērā nācijas izdzīvošanai un Latvijas valsts pastāvēšanai izšķirošanas vajadzības, ko var nodrošināt tikai un vienīgi ģimenes un laulības vērtību nostiprināšana sabiedrībā un izglītībā.

[1] Republic of Estonia Education Act.  https://www.riigiteataja.ee/en/eli/ee/524042014002/consolide/current

[3] Sociālās zinības un vēsture. Pamatkursa programmas paraugs vispārējai vidējai izglītībai.Valsts izglītības satura centrs|ESF projekts Nr.8.3.1.1/16/I/002 Kompetenču pieeja mācību saturā; https://mape.skola2030.lv/resources/526

[4] Dr. Manuels Fernandezs: "Tikumiskā audzināšana, lai ilgtermiņā dzīvotu vērtīgu dzīvi" (2020). https://www.pzi.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/61756/

[5] https://www.legislation.gov.uk/ukpga/2000/21/section/148

Saziņai e-pasts: vecakualianse@gmail.com

Pievienojies vēstulei: SPIED ŠEIT

Vecāki aicina saglabāt 10.1 pantu ''Izglītība un tikumība''

Biedrība “Vecāku Alianse” lūdz pievērst jūsu uzmanību atsevišķu deputātu iesniegtajiem priekšlikumiem likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” Nr: 1360/Lp13 2.lasījumam, kas ierosina Izglītības likumā svītrot 10.¹ pantu “Izglītība un tikumība”.

10.¹ panta viens no galvenajiem mērķiem ir uzsvērt ģimenes un laulības vērtību nozīmi izglītībā. Izglītības likuma 10.¹ pants ir vienīgais pants Izglītības likumā, kurā kā apgūstamas pieminētas un uzsvērtas valsts pastāvēšanas un cilvēka dzīves pamatvērtības – ģimene un laulība, tādējādi uzsverot izglītības nozīmi ne tikai bērnu un jauniešu sagatavošanā karjerai un dzīvei sabiedrībā, bet arī dzīvei ģimenē.    

Bērnu un jauniešu mērķtiecīga sagatavošana dzīvei ģimenē izglītības saturā un procesā neatkarīgās Latvijas laikā nekad nav tikusi īstenota (atšķirībā no Igaunijas un arī Lietuvas).   

Pārskatā par tautas attīstību 2015./2016.gadā[1] (Latvijas Universitāte) secināts, ka ģimenes pratības, īpaši jauno vecāku kompetences pilnveides jautājumi līdz šim nav bijuši izglītības politikas komponente un tie ir pastāvējuši ārpus formālās izglītības sistēmas. Konstatējums izteikts, atsaucoties uz diviem galvenajiem ģimenes un izglītības attīstības politikas dokumentiem: “Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam” un “Ģimenes valsts politikas pamatnostādnēm 2011.–2017.gadam”. Biedrība “Vecāku Alianse” secinājusi, ka ģimenes pratība pat pastarpināti nav iekļauta arī jaunajās izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam “Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai", kas primāri orientētas uz iekļaušanos darba tirgū.   

Izglītības likuma 10.¹ pantam ir būtiska nozīme valsts ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā. 10.¹pants ir svarīgs atbalsta punkts valsts attīstības plānošanas dokumentiem, kuros izcelta ģimenes un laulības vērtība valsts ilgtspējas saglabāšanā.

Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027.gadam (NAP 2027) 1.prioritāte “Stipras ģimenes, veseli un aktīvi cilvēki”, lai nodrošinātu tautas ataudzi un nācijas pastāvēšanu nākotnē, paredz pilnveidot jauniešu izglītošanu par vecāku prasmju, attiecību pratības, ģimenes un laulības jautājumiem, tostarp sagaidot, ka palielināsies to bērnu īpatsvars, kuri dzīvo kopā ar abiem vecākiem. Diemžēl zemākos jaunā plānošanas perioda attīstības dokumentos šī uzdevuma īstenošana nav iestrādāta, vai iestrādāta ļoti vāji. Arī Skola2030 šobrīd neparedz bērnu un jauniešu mērķtiecīgu sagatavošanu ģimenes dzīvei[2], tādēļ svītrot 10.¹pantu, nozīmētu iestāties par ģimenes un laulības vērtību mazināšanu sabiedrībā.

Papildu vēršam Komisijas uzmanību, ka ģimenes vērtību stiprināšana ir  nacionālās drošības jautājums. Nacionālās drošības koncepcijā (2019) uzsvērts, ka pilsoniskās sabiedrības pamats ir patriotiski noskaņotas ģimenes, kas izjūt piederību savai valstij.

Aicinām Komisiju neatbalstīt ierosinātos priekšlikumus.     

Par "tikumības likuma" atcelšanu

Izglītības likuma 10.¹ pants “Tikumība un izglītība”

Mīti vai patiesība Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas sēdē 2022.gada 27.aprīlī

I.               10.¹ kā cenzūras instruments skolās, lai liegtu skolēniem informāciju par seksualitāti (A.Čakša, Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas sēde 2022.gada 27.aprīlī), tostarp izteikti liberālo vērtību izpratnē.   

Kā liecina pat ļoti liberālu nevaldības organizāciju gada pārskati, tad Izglītības likuma 10.¹ panta stāšanās spēkā 2015.gada 16.jūlijā nav mazinājusi viņu darbību skolās. Gluži pretēji:       

Papardes Zieds. Gada pārskati. Pasākums: Neformālās izglītības nodarbības skolās    

PS

Papardes Zieda 2018.gada atskaite:

"Jāpateicas regulārajiem ziedotājiem – Kristai Baumanei, Rolandam, Bortaščenokam, Lindai Curikai, Luīzei Ratniecei.”

II.             Jaunais izglītības saturs Skola2030 šobrīd nenodrošina izglītības likuma 10.¹ pantā izglītības iestādēm deleģēto uzdevumu par ģimenes un laulības vērtību nostiprināšanu izglītībā (pretēji tam, ko Izglītības komisijas sēdē apgalvoja E.Papule, atsaucoties uz konsultācijām ar VISC).     

1)     Mācību priekšmeta programmas paraugs. Sociālās zinības 1.-9.klasei https://mape.skola2030.lv/resources/200

3.pielikums Skolēnam attīstāmie ieradumi sociālajās zinībās (131.lpp.):   

Vērtība “laulība” – 0 reizes

Vērtība “ģimene” -  2 reizes   

Vērtību norāde programmu paraugos ir formāla, mākslīga. Tā nav secīgu darbību rezultāts. Piemēram, vērtība “ģimene” realizējas kā 4.ieraduma apakšpunkts:

     “4. Sekmīgi darbojas individuāli un komandā, risina sarunas, pieņem kopīgus lēmumus, ir tolerants pret atšķirīgo.
� Veic mācību uzdevumus un darbības projektus. (Tikums – centība, vērtība – darba tikums)
� Iesaistās starpkultūru dialogā. (Tikums – tolerance, vērtība – cilvēka cieņa)
� Realizē savus īstermiņa un ilgtermiņa mērķus. (Tikums – drosme, taisnīgums, vērtība – ģimene, kultūra).     

2)     Pamatkursa programmas paraugs vispārējai vidējai izglītībai. Sociālās zinības un vēsture. https://mape.skola2030.lv/resources/526

4.pielikums Skolēnam attīstāmie ieradumi Sociālajā un pilsoniskajā mācību jomā vidējās izglītības pakāpē (42.lpp):

Vērtība “laulība” – 0 reizes

Vērtība “ģimene” -  2 reizes  

Vērtība “ģimene” realizējas kā 4.ieraduma apakšpunkts:

“4.Sekmīgi darbojas individuāli un komandā, risina sarunas, pieņem kopīgus lēmumus, ir
tolerants pret atšķirīgo.
• Veic mācību uzdevumus un darbības projektus. (Tikums – centība; vērtība – darba
tikums)
• Iesaistās starpkultūru dialogā. (Tikums – tolerance; vērtība – cilvēka cieņa)
• Realizē savus īstermiņa un ilgtermiņa mērķus. (Tikums – drosme, taisnīgums; vērtība –
ģimene, kultūra)
• Strādā komandā, pārstāv to un piedāvā savas idejas, uzņemas līdera lomu un atbildību.
(Tikums – drosme; vērtība – darba tikums)”

Sec.: Mācību saturs nenodrošina apzinātu un mērķtiecīgu bērnu un jauniešu sagatavošanu ģimenes dzīvei, lai gan viens no projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” (Skola2030) sagaidāmajiem rezultātiem (sociālā ietekme) – mazināt darba un ģimenes (!!!!) dzīvei nesagatavotu jauniešu skaitu.   

3)     jaunais pamat un vidējās izglītības standarti – ģimenes vērtība pieminēta mazāk kā iepriekšējos standartos!

2018.gada 27.novembrī Ministru kabinetā apstiprinātajos “Noteikumos par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem” (MK noteikumi Nr.747, 2018) jēdziens “ģimene” pieminēts vienu reizi – vērtību uzskaitījumā pamatizglītības satura īstenošanas mērķī un uzdevumos, kuras atbilstoši izglītojamo audzināšanas vadlīnijām (MK noteikumi Nr.480,)  obligāti stiprināmas izglītībā. Sasniedzamajos rezultātos sociālajā un pilsoniskajā mācību jomā, beidzot 3., 6. un 9.klasi, “ģimene” pieminēta 6 reizes, kas ir mazāk nekā iepriekšējā pamata izglītības standartā (MK noteikumi Nr. Nr.468, 2014) un pirms grozījumiem Izglītības likumā, ar kuriem likums tika papildināts ar 10.1pantu (Izglītības likuma grozījumi, 2015), kuru pirmā daļa nosaka, ka izglītības sistēma nodrošina izglītojamā tikumisko audzināšanu, kas atbilst Latvijas Republikas Satversmē ietvertajām un aizsargātajām vērtībām, īpaši tādām kā laulība un ģimene. Jaunais pamatizglītības standarts paredz, ka skolēns:

•           beidzot 3.klasi: nosauc vērtības, kuras pastāv ģimenē; attiecībās ģimenē, ar draugiem un vienaudžiem pamatoti aizstāv savu viedokli un spēj pieņemt atšķirīgu viedokli;         sakārto ģimenes notikumus laikā – pēctecīgā secībā, lai saskatītu, kādas pārmaiņas ir notikušas;

•           beidzot 6.klasi: izrāda iniciatīvu līdzdarboties ģimenē, vienaudžu vidē dažādos kontekstos; ģimenē, attiecībās ar draugiem un vienaudžiem vērtē savstarpējo attiecību emocionālos, lietišķos un morālos aspektus, lai īsi raksturotu labvēlīgu attiecību pazīmes un novērtētu savas attiecības ar citiem cilvēkiem pēc šīm pazīmēm;

•           beidzot 9.klasi: pamato viedokli par ģimenes un laulības nozīmīgumu sabiedrības ilgtspējai, izvērtē laulības priekšrocības, salīdzinot ar nereģistrētām attiecībām.

Vispārējās vidējās izglītības standartā (MK noteikumi, Nr.416, 2019) vārds “ģimene” minēts vēl mazāk. Divas reizes līdzīgi kā pamata izglītības standartā izglītības mērķa un vērtību definīcijās un 3 reizes sasniedzamajos rezultātos sociālajā un pilsoniskajā mācību jomā - divas reizes vispārīgajā apguves līmenī un vienu reizi augstākajā apguves līmenī  beidzot vidusskolu skolēns:  

•           raksturo dažādas savstarpējo attiecību formas, vērtē laulības un ģimenes lomu cilvēka personības attīstībā (vispārīgais apguves līmenis);

•           vērtē personisko pieredzi un individuālo, ģimenes un skolas atbildību un iespējas tradīciju un kultūras mantojuma pārmantošanā, saglabāšanā un pārradīšanā laikmetīgos artefaktos (augstākais apguves līmenis);

•           diskutē par dažāda mantojuma nozīmi savā ģimenē, kopienā (vispārīgais apguves līmenis).    

Vecāki lūdz saglabāt tālmācību

Lūdzam Valdību atļaut bērniem un jauniešiem piedalīties nometnēs un apmeklēt dienas centrus.

    Latvijas Republikas Ministru kabinetam

Atklāta vēstule

Lūdzam Valdību atļaut bērniem un jauniešiem piedalīties nometnēs un apmeklēt dienas centrus.

Tūlīt noslēgsies mācību gads un priekšā mums visiem ir neziņu pilna vasara, īpaši bērniem un pusaudžiem, kad socializēšanās nav atļauta un teju viss mācību gads pavadīts mājās pie ierīcēm. Vecāki un skolēni ļoti gaida informāciju par iespēju piedalīties nometnēs un apmeklēt dienas centrus. No Valdības tas būtu mazs, bet ļoti nozīmīgs solis pretim bērniem un vecākiem šajā sarežģītajā laikā.

Sociālizēšanās trūkums bērniem un pusaudžiem ir radījis nopietnus draudus psihiskajai veselībai, kā arī ir saasinājušies konflikti starp vecākiem un bērniem. Bērnu un pusaudžu psihologi, psihoterapeiti un psihiatri ceļ trauksmi par samilzušajām problēmām, ko radījis attālināto mācību gads.

Vasaras nometnes ir iespēja bērniem vasarā lietderīgi pavadīt laiku ar vienaudžiem, apgūt jaunas prasmes, doties aktivitātēs, pārgājienos, pavadīt laiku svaigā gaisā. Savukārt, dienas centri var sniegt atbalstu bērniem sociālo problēmu risināšanas procesā, kā arī laicīgi identificēt problēmas. Tāpat, dienas centri bērniem un pusaudžiem no sociālā riska ģimenēm ir vienīgā iespēja socializēties, tikt sadzirdētiem, saņemt siltu maltīti vai jebkāda cita veida ikdienā nepieciešamo atbalstu. Daudziem bērniem ir izšķiroši svarīgi saņemt klātienes atbalstu dienas centrā, lai veidotu un attīstītu sociālās prasmes un kļūtu par pilnvērtīgu sabiedrības locekli.

Mēs no sirds ticam, ka Valdībai rūp bērnu labsajūta, veselība un drošība, un ceram, ka Valdība meklēs labākos risinājumus, kā atbalstīt bērnus un vecākus. Publiskajā telpā ir izskanējusi informācija, ka Izglītības un zinātnes ministrija, iespējams, meklēs finanšu līdzekļus (LSM ziņa 23.maijā), lai pētītu pusaudžu labsajūtu sākot no nākamā mācību gada. Tomēr, mēs aicinam šos līdzekļus izlietot, atbalstot bērnus un pusaudžus jau tagad - finansējot nometnes bērniem. Ņemot vērā to, ka vecākiem gandrīz visu mācību gadu ir bijis pašiem jānodrošina bērnu izglītošana, kas ir būtiski ietekmējis vecāku ienākumus, un daļa vecāki nevar finansiāli atļauties sūtīt bērnus uz nometnēm, tāpēc aicinam rast iespēju finansēt katram bērnam dalību nometnēs vismaz 100 euro apmērā.

Aicinam Valdību meklēt iespējas kā atbalstīt bērnus un pusaudžus, atļaujot rīkot vasaras nometnes un atļaujot klātienē strādāt dienas centriem, jo ielaistas problēmas būs daudz grūtāk risināt! Aicinām izvērtēt arī resursus, ko var sniegt nevalstiskās organizācijas, un kopīgi strādāt un meklēt labākos risinājumus!

Vecāku atklāta vēstule par bērniem neatbilstošu saturu

Latvijas Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei

LR Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lieto komisijai

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai

Atklāta vēstule

Par bērniem neatbilstošu saturu Latvijas sabiedriskajā medijā

Rīgā, 2021.gada 19.janvārī

Vecāki vēlas vērst NEPLP, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Latvijas atbildīgo iestāžu, tai skaitā Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas uzmanību uz bērniem nepiemērotu saturu Valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Latvijas Televīzijā” (LTV).

Kopš 2020.gada 6.septembra LTV1 kanālā svētdienās plkst.: 10:10. tiek pārraidīts seriāls bērniem “Uzticamais draugs Dūpijs”. Aprakstā pie bērnu seriāla ir norādīts, ka tas ir paredzēts bērniem no 3-6 gadu vecumam. Minētais bērnu seriāls tiešā veidā popularizē uzskatu par dzimumu kā sociālu konstruktu, gan seriāla aprakstā atrodamais teksts, ka “Dūpijs nav ne puika, ne meitene”, kā arī seriāla 24.sērijā, kas tika pārraidīta LTV1 15.novembrī puika pārģērbjas meitenes drēbēs, priecājas, ka ir princese, smērē dubļus gar krūtīm, un saka: “I’m very dirty!”

Biedrība “Vecāku Alianse”, kas pārstāv vecāku intereses, ir saņēmusi satrauktu vecāku vēstules, kurās tiek paustas bažas un neizpratne par minētā seriāla saturu, un atbilstību bērna veselīgai emocionālajai un tikumiskajai attīstībai, tostarp, bērna tiesībām uz dzimuma identitāti, kā arī vecāku - nodokļu maksātāju tiesībām uz kvalitatīvu sabiedriskā medija saturu viņu bērniem.

Veicām nelielu seriāla un tā autores izpēti, lai saprastu, cik pamatota ir šī trauksme.

Zemāk, vēlamies vērst jūsu uzmanību uz mūsuprāt notikušajiem likuma un normatīvo aktu pārkāpumiem, jeb to neievērošanu, un lūdzam Jūs izvērtēt konkrētā seriāla atbilstību bērna labākajām interesēm, emocionālajai un tikumiskajai attīstībai, kā arī vecāku, jeb nodokļu maksātāju tiesībām saņemt kvalitatīvu medija saturu:

1.     Latvijas žurnālistu asociācijas Ētikas kodeksa 4.2.punkts nosaka: “Žurnālisti neiesaistās organizācijās, kas var traucēt profesionālo pienākumu veikšanai.” Ņemot vērā, ka par LTV1 saturu kopš 2020.gada 6.janvāra atbild Rita Ruduša, kas ir tieši saistīta ar geju, biseksuāļu un transpersonu un viņu draugu apvienības “Mozaīka” publiskajām aktivitātēm, uzskatām, ka LTV1 programmu vadītājas Ritas Rudušas dalība geju, biseksuāļu un transpersonu un viņu draugu apvienības “Mozaīka” aktivitātēs, ietekmē viņas darba objektivitāti veidojot LTV1 saturu. Vēlamies atgādināt, ka Latvijas Republikas pamatvērtības balstās Latvijas Republikas Satversmē, un tās ievadā ir teikts: “Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības.” Sociālo dzimumu konstrukciju popularizēšana sabiedriskajā medijā ir pretēji Latvijas tautas vairākuma vērtībām un interesēm, tostarp, pārkāpj gan LR likumu pantus par bērnu tiesībām, izglītību un tikumību, gan Satversmē ierakstītās Latvijas tautas vērtības un uzskatus.

2.     Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 24.panta desmitās daļas pirmais teikums noteic, ka: “Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi neizplata tāda satura audio un audiovizuālus darbus, kuri var kaitēt nepilngadīgo fiziskajai, garīgajai un tikumiskajai attīstībai, izņemot gadījumus, kad tiem ir izraudzīts cits, nevis šā panta devītajā daļā minētais raidlaiks vai elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina ierobežotas piekļuves kontroli.”  

Ņemot vērā augstākminēto par Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 24.panta desmitās daļas pirmo teikumu, kur noteikts neizplatīt informāciju, kas var kaitēt nepilngadīgo fiziskajai, garīgajai un tikumiskajai attīstībai, vēršam uzmanību uz to, ka  bērnam no 3 līdz 6 gadu vecumam viņa psihiskajā attīstībā nostabilizējas priekšstats par sava dzimuma identitāti - bērnam veidojas ”ES” apziņa -  savas piederības noteiktam  bioloģiskam dzimumam apzinātība,  bērns sāk apzināties  savā ķermenī esošo realitāti – meitene vai zēns.

Tāpēc, veidojot raidījumus, nav pieļaujama tāda rīcība, kas ir kaitnieciska bērna psihiskai, fiziskai un emocionālai attīstībai.  Īpaši pirmsskolas vecuma bērniem ir jāstiprina dzimuma identitāte, jeb piederība savam bioloģiskajam dzimumam, nevis jāveic eksperimenti ar bērna uztveri, rādot viņiem priekštatus un piemērus, par dzimuma maiņu, ka puisis var būt meitene, un otrādi, kas var iespaidot bērna psihi, kurai ir svarīga loma emocionālo un psihosomatisko problēmu psihoģenēzē un radīt dažādas destruktīvas  jūtu, domu un rīcības izpausmes.

Uzskatam, ka šeit ir pārkāpta arī bērnu tiesību aizsardzības likuma 8.panta 2.daļa “Bērnam ir tiesības uz savas identitātes saglabāšanu.”

3.     Ir pārkāptas vecāku tiesības uz uzskatu un reliģijas brīvību. ANO Bērnu tiesību Konvencijas 14.pants1.un 2.daļa 1. Dalībvalstis respektē ikviena bērna tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību.2. Dalībvalstis respektē vecāku un, attiecīgajos gadījumos, aizbildņu tiesības un pienākumus atbilstoši bērna attīstības pakāpei palīdzēt viņam izmantot savas tiesības.

Aicinām Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, NEPLP un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju izskatīt bērnu seriāla “Uzticamais draugs Dūpijs” atbilstību bērna psihiskai un tikumiskajai attīstībai, kā arī vērtēt, vai nav pārkāpti augstāk norādītie likumi, vai normatīvi.

Aicinām izvērtēt LTV 1 programmu direktores atbilstību ieņemajam amatam, ņemot vērā, ka LTV1 saturā arvien vairāk parādās homoskesuālu cilvēku attiecību propoganda reklāmās.

Lūdzam mums sniegt skaidrojumu, kāds ir motīvs izvēloties pārraidīt šo bērnu seriālu sabiedriskajā medijā, kādi bija kritēriji tieši šī seriāla izvēlei, kas veica izvērtējumu, un pieņēma lēmumu pārraidīt šo seriālu?

Lūdzam NEPLP un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju sniegt atbildes uz visiem mūsu jautājumiem, kā arī izvērtēt, vai nav pārkāpti mūsu norādītie normatīvi un likumi.

Nevalstiskās organizācijas gatavo iniciatīvu par ģimenes aizsardzību

Četrdesmit nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvji ir piesaistījušas ekspertus un apvienojušies kopīgā domnīcā, lai sagatavotu priekšlikumu pilsoņu parakstu vākšanai un tautas nobalsošanai (referendumam) par ģimenes institūta stiprināšanu likumos.

“Satversmes tiesas spriedums par viendzimuma pāra kopdzīves atzīšanu par ģimeni nozīmē to, ka mums visiem ir pienācis laiks apvienoties un kopīgiem spēkiem vērsties pie Latvijas tautas ar jautājumu: “Kādas ir mūsu pamatvērtības? Ko mēs uzskatām par ģimeni un par bērna vecākiem? Vai mēs kopā piekrītam tam, ka vairs nav starpības starp māti un tēvu un ir pilnīgi vienalga, pie kāda dzimuma katrs no viņiem pieder?”” uzsver uzņēmēja un juriste, fonda “Moral Revolution” pārstāve Natālija Magazeina.

“Mēs gatavojam iniciatīvas saturu un konsultējamies ar vairāku jomu speciālistiem, lai kopīgiem spēkiem likumos nostiprinātu ģimenes institūtu. Mēs zinām, ka Latvijas iedzīvotāju vairākums ir šokēti par šo pēdējā laika uzbrukumu Satversmei, dabiskajām tiesībām un veselajam saprātam, un noteikti vēlas paust savu gribu šajā jautājumā. Mēs vāksim parakstus, un lai tauta izmanto savas Satversmes 2.pantā paredzētās konstitucionālās tiesības uz suverēnās varas īstenošanu. Mēs nosargāsim to, kas mums ir dārgs,” atzīst finanšu un biznesa vadības konsultants, biedrības “Asociācija Ģimene” pārstāvis Edvīns Ločmelis.

Biedrības “Vecāku Alianse” izplatītajā preses ziņojumā sacīts, ka vienlaikus tiek plānots, ka kompetentu juristu sagatavotais priekšlikums tiks arī iesniegts vairākās parakstu vākšanas platformās (tai skaitā Mana Balss portālā "Par dabīgas ģimenes aizsardzību" un Latvija.lv). Nevalstisko organizāciju pārstāvji pauž pārliecību, ka izdosies savākt nepieciešamo parakstu skaitu, lai tautas vairākuma iniciatīva tiktu virzīta tālākai izlemšanai likumdevējam. Nevalstiskās organizācijas aicina pievienoties domubiedrus šīs iniciatīvas veidošanai.

Savukārt Dr.iur. Baiba Rudevska rakstā "Kādu ģimeni aizsargā Satversmes 110.pants?", kas publicēts Asociacijagimene.lv norāda: "Satversmes 110.panta 1. teikums skan šādi: “Valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības.

Šeit rodas šaubpilns jautājums….”Vai tiešām Satversme kā konstitucionālu vērtību uzskata JEBKURU ģimeni?” Piemēram, Civillikuma 32., 33., 35., 37. un 38.pantā ir skaidri noteikts, kas ir laulības šķēršļi un tie ir: a) aizliegta laulība radiniekiem taisnā līnijā, brāļiem un māsām un pusbrāļiem un pusmāsām; b) aizliegta laulība starp viena dzimuma personām; c) aizliegta laulība starp adoptētāju un adoptēto; d) aizliegta jauna laulība personai, kas jau atrodas laulībā (tātad, poligāmija un poliandrija); e) aizliegta laulība aizbildnim ar aizbilstamo; f) aizliegta laulība pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas (izņēmuma gadījumā 16 gadu vecumu sasniegusi persona ar vecāku piekrišanu). Taču, ja šādas personas de facto dzīvo kopā “kā laulātie”, tad iznāk, ka Satversmes 110. pants viņus pasludina par konstitucionālu vērtību un aizsargā tieši tāpat kā ģimeni, kas balstīta laulībā starp vīrieti un sievieti? Citiem vārdiem sakot, iznāk, ka Satversmes 110. panta 1. teikumā vienādā rangā tiek noliktas, no vienas puses, ģimenes, kas balstītas laulībā – savienībā starp vīrieti un sievieti, un, no otras puses, Satversmes 110. pants tieši tāpat aizsargā “ģimenes”, kas nav balstītas laulībā, bet dzīvo tādā kopdzīves formā, kas ir kā šķērslis laulības noslēgšanai (viendzimuma attiecības, attiecības tuvu radinieku starpā, poligāmija, poliandrija, kopdzīve ar nepilngadīgo).

Ja jau sanāk, ka jebkādas kopdzīves formas ir sociālā realitāte un tādēļ konstitucionāli aizsargājamas kā “ģimene”, tad kādēļ krievu valodas lietošana savulaik netika atzīta par “sociālo realitāti” un Satversmes 4. pantā “ielasīta” kā vēl viena “valsts valoda”? Kādēļ krievvalodīgie Latvijas iedzīvotāji netika padarīti par laimīgiem? Kur ir robežā starp vienu “sociālo realitāti“ un otru “sociālo realitāti”? Satversmei būtu jāaizsargā visas “sociālās realitātes”?

Un kas tas vispār ir par JURIDISKU jēdzienu “sociālā realitāte”?

Kā šāda “sociālā realitāte” iet kopā ar sabiedrības kopējo labumu? Jo tiesību (un arī likumdevēja) uzdevums ir rūpēties par sabiedrības kopējo labumu un par taisnīguma nodrošināšanu. Likumdevēja uzdevums nav izdabāt savam vēlētāju elektorātam (vai saviem sponsoriem)."

Vecāki iebilst pret obligāto masku lietošanu bērniem

Reaģējot uz valdības pieņemto lēmumu par mutes un deguna aizsegu obligātu lietošanu, biedrība “Vecāku Alianse”, apkopojot citu valstu pieredzi, Pasaules veselības organizācijas (PVO) ieteikumus un pētījumus, nosūtīja valdībai Atklātu vēstuli, kurā pauž bažas par sasteigto lēmumu, kā arī dialoga trūkumu ar vecākiem un pedagogiem pieņemot šo lēmumu.

Valdība plāno nodrošināt skolēniem auduma mutes un deguna aizsegus, kuri tiks izgatavotas pēc Francijas Standarta Afnor Spec S76 - 001:2020, un tiks šūti Latvijā, uzņēmumā SIA “Solutions”. Iepazīstoties ar pašu Standartu, vecāki secinājuši, ka šīs maskas nav paredzētas obligātai lietošanai, bet tikai brīvprātīgi. Tāpat, arī no Standartā pieejamās informācijas izriet, ka maskas nav testētas uz vīrusu un baktēriju filtrāciju, bet ir testētas tikai uz divu veidu daļiņām – parafīnu eļļu un Nacl, kas filtrē daļiņas līdz 70% 3 mikronu lielumā. Tāpat, nav datu par 0 negatīvajiem blakus efektiem, kas var rasties, bērniem ikdienā lietojot mutes un deguna aizsegus.

Ir virkne jautājumu par to, kā skolā tiks nodrošināta higiēnas prasībām atbilstoša masku lietošana: roku mazgāšana pēc katras maskas uzlikšanas/noņemšanas, masku uzglabāšana, pareiza masku kopšana, un citi svarīgi aspekti, kas ir iekļauti arī masku lietošanas instrukcijā. Tas prasa īpašu darba organizāciju un sagatavošanos. Kā arī, vai skolotāji tiks apmācīti, kā rīkoties situācijās, ja maskas lietošana bērniem radīs kādas veselības, jeb pašsajūtas problēmas.

Pasaulē masku lietošana bērniem ikdienā ir jauna prakse, nav ne pētījumi, ne fakti, kas apstiprinātu masku efektivitāti, drošību vai iespējamo kaitējumu bērniem ilgtermiņā. Uz to norāda arī Pasaules Veselības organizācijas (PVO) oficiālā informācija, ieteikumi par aizsargmasku lietošanu bērniem  “Advice on the use of masks for children in the community in the context of COVID-19”[1]. Iepazīstoties ar šiem ieteikumiem, biedrība vēlas vērst arī likumdevēju uzmanību uz konkrētiem aspektiem par masku lietošanu bērniem mācību iestādēs. Pamatoti pierādījumi, lai mazinātu COVID-19 izplatību, par to, vai bērniem masku lietošana nodara kaitējumu, vai masku lietošana ir ieguvums, ir ļoti niecīgi, lai izdarītu atbilstošus secinājumus. Ir veikti vairāki pētījumi gripas sezonas laikā. Apkopotie PVO secinājumi liecina, ka maskas kā aizsardzības līdzeklis nav efektīvs, īpaši mazāko klašu vecuma bērniem. Cits pētījums atklāja, ka bērniem vecumā līdz 15 gadiem vēlamie rezultāti aizsardzībā pret vīrusiem netiek sasniegti.^[2]

Klīniskajā pētījumā “A cluster randomised trial of cloth masks compared with medical masks in healthcare workers,”^[3] kur tika pētītas auduma sejas masku nēsāšana pret medicīnas masku nēsāšanu veselības aprūpes darbiniekiem SARS novēršanai, tika konstātēs, ka auduma sejas masku zemās filtrācijas dēļ (kas bija tuvu 0%) un masku dubultais slānis veicināja augstu mitruma vidi maskās, kas noveda pie palielināta infekciju riska.

Savukārt, masku lietošanas efektivitāte un ietekme uz bērna organismu un attīstību spēļu un fizisko aktivitāšu laikā nav pētīta.

Vecāki ir nosūtījuši arī Iesniegumu PTAC, aicinot izvērtēt konkrēto masku atbilstību un drošumu lietošanai bērniem.

Vecāki aicina valdību sniegt atbildes uz vecāku uzdotajiem jautājumiem, kā arī vēlas saņemt pamatotu skaidrojumu, pēc kādiem nosacījumiem ir izvēlētas konkrētās maskas, kas nav paredzētas ne bērniem, ne obligātai lietošanai. Vecāki ir atvērti dialogam ar valdību, lai kopīgi nonāktu pie labākā risinājuma, kā pārvarēt šo Covid – 19 radīto krīzi.

Paziņojums saistībā ar SIF darbību

Biedrība “Vecāku Alianse”, sadarbojoties ar 40 NVO, kuras ir parakstījušas sadarbības memorandu, un ikdienā darbojas ģimeņu atbalsta, demogrāfijas un citos valstiski svarīgos jautājumos, vēlas publiski paust  viedokli par Sabiedrības Integrācijas Fonda darbību.

Ņemot vērā publiskajā telpā izskanējušo informāciju par Sabiedrības Integrācijas fonda padomes sastāva maiņu un atsevišķu “Latvijas Pilsoniskās alianses” pārstāvēto nevalstisko organizāciju pausto viedokli par Sabiedrības integrācijas fonda perspektīvām un mērķiem, mēs norādām, ka viena no demokrātiskās sabiedrības vērtībām ir viedokļu dažādība, un atšķirīgu viedokļu atspoguļošana publiskā telpā ir viens no vārda brīvības pastāvēšanas priekšnosacījumiem tiesiskā valstī.

“Latvijas Pilsoniskās alianses” atsevišķu pārstāvēto nevalstisko organizāciju viedoklis neatspoguļo visu Latvijas nevalstisko organizāciju viedokli un nevar tikt uzskatīts par vienīgo NVO balsi Latvijā. Tāpēc biedrības, kuru ikdienas darbs ir ģimeņu atbalsta un demogrāfijas jautājumu risināšana, bērnu un sieviešu tiesību aizsardzība, vardarbības novēršana, senioru dzīves kvalitātes uzlabošana, slimnieku atbalsts un sociālās iekļaušana, bērnu izglītības jautājumi, patriotiskā audzināšana, vecāku tiesības un jauniešu atbalsts, vēlas paust atzinību par Kariņa kunga vēlmi Sabiedrības integrācijas fonda darbu sagaidīt jaunā kvalitātē. Ņemot vērā to, ka demogrāfijas un ģimeņu atbalsta jautājumi ir vieni no prioritārajiem pasākumiem valsts un sabiedrības attīstībai, Sabiedrības Integrācijas Fonda darbībā ir nepieciešams panākt līdzsvaru starp valsts attīstības prioritātēm un atbalstītajiem projektiem, kā vienu no galvenajiem mērķiem izceļot demogrāfijas jautājumus.

Lai veicinātu lielāku sabiedrisko aktivitāti un efektīvāku NVO darbu, kā arī sadarbību ar valsts sektoru, aicinām Kariņa kungu būt atvērtam uz plašāku dialogu ar valstī esošajām NVO.

Par Grozījumiem Vispārējā izglītības likumā un ESF fonda projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” tālāko virzību

Ministru prezidentam

Mārim Kučinskim

Izglītības un zinātnes ministram

Kārlim Šadurskim

Rīga, 2018.gada 26.martā 

Par  Grozījumiem Vispārējā izglītības likumā un

ESF fonda projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” tālāko virzību

Iepazīstoties ar 2018.gada 22.martā publiskoto precizēto likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” (VSS-759) un likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (anotāciju), kā arī sabiedriskajai apspriešanai nodoto jaunā izglītības satura vadlīniju un standartu projektu “Izglītība mūsdienīgai lietpratībai: mācību satura un pieejas apraksts” (ESF projekts “Kompetenču pieeja mācību saturā” Nr.8.3.1.1/16/I/002), konceptuāli iebilstam un lūdzam MK neatbalstīt “Grozījumus Vispārējās izglītības likumā” saistībā ar Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk –IZM)  Valsts izglītības satura centra (turpmāk- VISC) īstenotā projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” tālāko virzību, lai pārietu uz vispārēju “sešus gadus vecu bērnu izglītošanu 1. klasē “.   

1.      Līdz šim IZM un projekta „Skola2030” vadības grupai nav izdevies rast pozitīvu konstruktīvu dialogu ar sabiedrību, pedagogu profesionālajām organizācijām, pedagogiem, vecākiem, NVO un pašvaldībām, kas rada pārliecību, ka projekta „Skola2030” ieviešana nebūs iespējama tā sākotnēji plānotajos termiņos un apjomā.

2.      IZM un projekta „Skola2030” vadības grupa ilgstoši ir ignorējusi sabiedrības un profesionāļu viedokļus par sešus gadus vecu bērnu izglītošanas 1.klasē nelabvēlīgajām sekām, kuras negatīvi atsauksies uz sabiedrības kopējo dzīves kvalitāti ilgtermiņā.

3.      Iepazīstoties ar vietnē skola2030 publiskotajiem aptuveni 30 viedokļiem par pirmskolas izglītību un pāreju mācību uzsākšanai 1.klasē no sešu gadu vecuma, secināms, ka šobrīd piedāvātais pirmskolas vadlīniju un sasniedzamo rezultātu projekts, kas atvasināms no apspriešanai piedāvātajiem dokumentiem ir nekvalitatīvs un nepārliecina par konceptuālu nepieciešamību īstenot vispārēju mācību uzsākšanu no sešu gadu vecuma 1.klasē vispārējās izglītības iestādēs. .

4.      Pirmskolu programmas aprobācija noslēdzas 2018.gada 31.augustā, bet tās īstenošana jāuzsāk jau 2018.gada 1.septembrī. Likumprojekts paredz pirmskolas izglītības vadlīniju iesniegšanu apstiprināšanai 2018.gada jūlijā, t.i. pirms vēl ir pabeigta aprobācijas pirmskolās, tādējādi ir redzams, ka aprobācija bijusi formāla, pat neparedzot tās rezultātu izvērtēšanu. Šādos sasteigtos termiņos izglītības reformas virzība pirmskolās un sākumskolas 1.klasē nav atbalstāma.

Pamatojums

1.      Projektā definētais izglītības mērķis un izglītības jomās sasniedzamie rezultāti neatbilst Latvijas sabiedrības, bērnu, un valsts ilgtermiņa interesēm un vajadzībām.

2.      Projektā “Izglītība mūsdienīgai lietpratībai: mācību satura un pieejas aprakstā” izstrādātie dokumenti, līdz šim publiskotie sabiedriskās apspriešanas rezultāti, kā arī projekta vadības grupas publiski sniegtie skaidrojumi, kā arī diskusijas Latvijas Republikas Saeimas komisijās, Latvijas Pašvaldību savienības Izglītības komitejas sēdēs, Latvijas medijos (Latvijas sabiedriskajā radio un televīzija, portālos “Izglītība un Kultūra”, satori.lv, la.lv, diena.lv u.c.) rada pārliecību, ka paredzētā izglītības satura reforma šobrīd neuzlabo izglītības kvalitāti, bet drīzāk īsteno politisku pasūtījumu un veic atsevišķu ideju eksperimentālu ieviešanu bez iepriekšēja objektīva saturiskā izvērtējuma un zinātniskā pamatojuma.

3.      Šobrīd projektā definētais vispārējās vidējās izglītības mērķis, „lai ikviens jaunietis kļūtu par mērķtiecīgu un lietpratīgu savas profesionālās nākotnes veidotāju, kurš izsvērti līdzdarbojas sabiedrības dzīvē, sadarbojas, ir Latvijas patriots; ir padziļinājis zināšanu sabiedrībā pieprasītas zināšanas, prasmes un attieksmes atbilstoši saviem mērķiem; inovatīvi un produktīvi strādā tautsaimniecības izaugsmei, labklājīgas, ilgtspējīgas valsts un pasaules veidošanai” pauž sašaurinātu izpratni par izglītības būtību un aplūko cilvēku primāri kā ekonomisku vienību jeb darba tirgus daļu. Mērķī iztrūkt augstākas garīgās un cilvēciskās dimensijas, tai skaitā orientācija uz ģimenes dzīvi kā būtisku cilvēka dzīves jomu.   

4.      Sabiedriskās apspriešanas publiski pieejamie viedokļi liecina[1], ka projekta īstenotajiem nav izdevies radīt apmierinošu piedāvājumu reformas īstenošanai, tai skaitā likumprojektā “Grozījumi vispārējās izglītības likumā” paredzētajai pārejai uz  “viengadīgu obligāto pirmsskolu un sešus gadus vecu bērnu izglītošanu 1. klasē”.

2014.gadā pedagoģijas zinātņu doktore, šobrīd Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore Anna Līduma[2] zinātniskajā publikācijā “Bērna attīstības iespējas pirmskolas izglītības pedagoģiskajā procesā” secinājusi, ka  “Latvijā notiekošo izglītības reformu laikā vissakārtotākā ir pirmsskolas izglītība. Pedagoģiskajā procesā (mācībās un audzināšanā) tiek mērķtiecīgi organizēta mācību satura pēctecīga apguve rotaļnodarbībā. To labvēlīgi ietekmē pieaugušo darbošanās ar bērnu vecumam atbilstošā vidē.”   

Projekta “Kompetenču pieeja izglītības saturā” interneta vietnē skola2030 publiskotie sabiedriskās apriešanas viedokļi par pirmsskolas izglītības posmu pauž līdzīgu viedokli: iepriekšējā programma nav jāmaina, jo tajā metodes, paņēmieni, izvirzītie mērķi un uzdevumi pirmsskolā ir gadiem pārbaudīti un optimāli piemēroti mūsdienu bērniem (Inta Rinmane, Skrīveru PII “Sprīdītis”, projekta pilotskolas vadītāja).     

Diemžēl iepazīties ar oficiāli iesniegtajiem viedokļiem sabiedrībai nav iespējams, jo tie nav publiskoti. Jāuzsver, ka sabiedriskajā apspriešanā atšķirībā no ikviena cita interesanta VISC aicināja profesionāļus iesniegt tieši oficiālus priekšlikumus: “Pirmsskolas, skolas, augstskolas, pedagogu profesionālās asociācijas vai biedrības, pilsētu vai novadu pedagogu metodiskās apvienības, uzņēmēju asociācijas vai biedrības u.c. ir aicinātas, apkopojot savu biedru, kopienas viedokli,  iesniegt oficiālus priekšlikumus Valsts izglītības satura centrā elektroniski, sūtot e-pastu ar atsauci “Priekšlikumi mācību satura aprakstam” uz adresi visc@visc.gov.lv līdz 2018. gada 1.februārim”.

Vietnē Skola2030 organizētā sabiedriskā apspriešana ir bijusi vairāk formāla un lietotājam nedraudzīga. Iesniegtie priekšlikumi ir nepārskatāmi. Ja iesniedzējs savu viedokli iesniedzis pielikumā, tas pārējiem lietotājiem nav redzams.  Četru mēnešu laikā nav bijis neviena moderatora vai eksperta, kas sniegtu atgriezenisko saikni par šiem vairāk kā 200 autoru publiski izteiktajiem priekšlikumiem. Vietnē Skola2030 pēc sabiedriskās apspriešanas februāra beigās ievietots tikai īss kopsavilkums.

Likumprojekts “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē 2017.gada 13.jūlijā, t.i. 2,5 mēnešus pirms tam, kad sabiedriskajai apspriešanai tika nodots jaunā izglītības satura vadlīniju un standartu projekts “Izglītība mūsdienīgai lietpratībai: mācību satura un pieejas apraksts”.      Iepazīstoties ar vietnē skola2030 publiskotajiem aptuveni 30 viedokļiem par pirmskolas izglītību un pāreju mācību uzsākšanai 1.klasē no sešu gadu vecuma, secināms, ka piedāvātais pirmskolas vadlīniju un sasniedzamo rezultātu projekts, kas atvasināms no apspriešanai piedāvātajiem dokumentiem, ir nekvalitatīvs un nepārliecina par nepieciešamību īstenot vispārēju mācību uzsākšanu no sešu gadu vecuma 1.klasē.

Neskatoties uz to, ka no 2010. gada 1. septembra līdz 2011. gada 30. maijam visā Latvijā 22 izglītības iestādēs (12 pirmsskolās un 10 skolās) notika VISC pilotprojekts "Sešgadīgo izglītojamo mācību programmas ieviešanas aprobācija”, kā tas norādīts arī likumprojekta anotācijā, un kura laikā ir tikusi izmēģināta integrētā mācību programma sešgadīgiem bērniem, izstrādāts metodiskais materiāls pedagogiem un mācību līdzekļi un pedagogu profesionālās pilnveides kursu programma, šobrīd projekta ekspertu piedāvātais mācību satura un pieejas apraksts, liecina, ka projekta Skola2030 ietvarā nav izdevies izstrādāt praksē pielietojamu dokumentu. Šāda situācija demonstrē ne tikai par IZM un projekta saturiskās vadības neprofesionalitāti, bet nopietni apdraud līdz šim sakārtotāko un veiksmīgāko Latvijas izglītības sistēmas posmu, nodarot neatgriezenisku kaitējumu gan bērnu labākajām interesēm, gan potenciāli visai Latvijas sabiedrībai un izaugsmei kopumā.

Gan izteiktajos priekšlikumos, gan projekta ”Kompetenču pieeja izglītības saturā” vadības grupa ir atzinusi[3], ka izstrādātajā satura un pieejas aprakstā nav ievērota pēctecība, tas ir pārslogots un neatbilst  6 gadus vecu bērnu  vecumam.  Satura aprakstā tā arī nav izdevies atrisināt likumprojekta anotācijā ieļauto pretrunu, ka “plānotais 1. klasē apgūstamais mācību saturs un metodika tiek veidota atbilstoši bērnu vecumposmu īpatnībām sešu gadu vecumā apgūstamajam, un netiek paredzēts, ka sešu gadus vecajiem bērniem būs jāapgūst tas, ko pašlaik mācās septiņus gadus vecie bērni”, un to, ka “sešus gadus veci bērni pirmsskolā, kā arī atbilstoši pašreizējam regulējumam (pirmsskolas izglītības vadlīnijas) vēl vienu gadu pēc tam –  1. klasē – apgūst līdzīgu mācību saturu, tādējādi jau kopš 2002. gada, kad tika noteikta divgadīga obligātā pirmsskolas izglītības apguve, tiek atturīgi un pieticīgi izmantots sešus gadus vecu bērnu intelektuālais potenciāls”.

Publiski pieejamajos priekšlikumos vietnēs Skola2030, ko iesniegušas arī pirmskolas iestādes, kas projektā darbojas kā pilotskolas, norādīts, ka:

-          nav pēctecības starp pirmsskolas 3.pakāpi un skolas 1.klasi;

-          pirmsskolā nav likts uzsvars uz rakstīt un lasīt prasmi, bet 1.klasē bērnam jāprot lasīt, rakstīt saistošā rakstā, klāt vēl svešvaloda;

-          programma nevis atvieglo pedagoga darbu, bet sarežģī.

-          iepriekšējā programma nav jāmaina, jo tajā metodes, paņēmieni, izvirzītie mērķi un uzdevumi pirmsskolā ir gadiem pārbaudīti un optimāli piemēroti mūsdienu bērniem;

-          liels zināšanu un prasmju apjoms 1.klasē, tas nav saskaņots ar pirmsskolas 3.pakāpi un sasniedzamajiem rezultātiem;

-          pirmsskolas programmā nav paredzēta burtu rakstības apguve un lasīšana, bet 1.klasē jāraksta rakstītajā rakstā, jālasa un jāsaprot teksts;

-          daiļdarbu teksti 6gadīgiem bērniem nav atbilstoši viņu sapratnei;

-          nav plānots, kad mācās rakstīt ciparus, tas nav ne pirmsskolā, ne 6gadīgajiem bērniem, bet 1.klasē jau raksta izteiksmes;

-          vizuālajā mākslā nav nekādas pēctecības;

-          nav dramatizācijas pirmsskolā, kas ir viens no plašāk un veiksmīgāk pielietojamiem paņēmieniem.

-          pirmsskolas programma – mācību saturs būtu jāatstāj iepriekšējais. To varētu nedaudz papildināt, pievienojot resursus un bērnu darbības;

-          atstāt sešgadīgo bērnu mācīšanu pirmsskolā. Pamatojums: pirmsskolas skolotāji labi pārzina bērnu vecumposmu īpatnības, rotaļu metožu pielietojumu mācību darbā. Turklāt pirmskolā ir laba materiālā bāze un pārējais materiālais nodrošinājums (atbilstoši bērnu drošībai un interesēm ir mācību telpas un rotaļu vide, labierīcības, gultas, laukumi, u.c.). Skolu skolotāji rotaļu metodes mācību darbā lieto salīdzinoši maz, bet sešgadīga bērna mācību procesā prevalē tieši rotaļa

-          domājot vēl par 3.pakāpi – tās prasmes vairāk vai mazāk atbilst 7gadus veciem bērniem (atbilstoši bērna attīstībai un spējām)

-          nepieciešams izstrādāt programmu 1,5-2gadīgiem bērniem, jo pašlaik uzdevumi no 3gadīgo programmas pārbīdīti uz mazajiem, kas ir nepareizi” u.tmldz.

Papildus tam piedāvājumā ir nonivilēta muzikālo nodarbību loma bērnu attīstībā, kas uzsvērts gandrīz katrā no izteiktajiem priekšlikumiem, un līdz šim ir bijis Latvijas pirmsskolas izglītības labās prakses paraugs ļoti augstā līmenī. 

Reformu būtība tiek bez jēgas sarežģīta, ieviešot lieku terminoloģiju, piemēram, pašapkalpošanās prasmes  tiek pārdēvētas kā “bērns lieto vienkāršus sadzīves algoritmus” u.tmldz.  

Likumprojekta anotācijā nav minētas atsauces uz daudzajiem publiskotajiem praktizējošu  speciālistu viedokļiem saistībā ar mācību uzsākšanu no sešu  gadu vecuma, kuros apzināti un norādīti potenciālie riski. Piemēram, Valda Zālīša pamatskolas direktore, Latvijas izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) valdes locekle Elita Rītere[4], Rīgas 200.pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Astrida Lukina,  psiholoģe un pedagoģe Dace Bērziņa  un daudzi citi nozares profesionāļi. Tā vietā anotācijā anonīmi norādīts, ka “nav vērojamas radikālas attīstības atšķirības starp sešus un septiņus gadus veciem bērniem” un ka “daļa Latvijas pētnieku arī apliecina – sešgadnieki un pat jaunāki bērni var mācīties pie nosacījuma, ka tam radīta atbilstoša vide un izmantotas atbilstošas mācību metodes”.  No anotācijas maldinoši var saprast, ka reformu par mācību uzsākšanu no sešu gadu vecuma atbalsta arī tādas organizācijas, kas tam nepiekrīt, piemēram, “Latvijas vecāku kustība”, kura ne iepriekš, ne tagad šādu atbalstu nav paudusi. Norādām, ka projekta ‘”Kompetenču pieeja izglītība saturā” īstenotājiem, realizējot ļoti plašus projekta reklāmas un publicitātes pasākumus, nav bijis neviens pasākums sadarbībai ar vecākiem kā galvenajiem izglītības pasūtītājiem.  Sabiedrības viedoklis pausts arī vietnē manabalss.lv, savācot vairāk kā 11 000 parakstu  par “pašreizējā skolas gaitu uzsākšanas vecuma saglabāšanu”. 

2018.gada 5.martā IZM publiskoja infografiku, ka Latvija ir viena no retajām valstīm, kur obligātā vispārējā izglītība tiek uzsākta no septiņu gadu vecuma. Nepieciešams objektīvs skaidrojums, kā šajā infografikā atspoguļojas faktiskā realitāte, ka obligātā formālā izglītība Latvijā sākas no piecu gadu vecuma, t.i, ka Latvijā ir divus gadus ilga obligātā pirmskola, kas atbilstoši ir likumdošanai objektīva vispārējās izglītības daļa.   

Pirmskolu programmas aprobācija beidzas 2018.gada 31.augustā, bet īstenošana jāuzsāk jau 2018.gada 1.septembrī, un tādējādi ir redzams, ka aprobācija bijusi formāla pat neparedzot tās rezultātu izvērtēšanu. Likumprojekts arī paredz pirmskolas izglītības vadlīniju iesniegšanu apstiprināšanai 2018.gada jūlijā, t.i. pirms vēl ir pabeigta aprobācijas pirmskolās.  Šādos sasteigtos termiņos izglītības reformas virzība pirmskolās un sākumskolas 1.klasē nav atbalstāma.

“Latviešu identitātes atbalsta biedrības”

valdes priekšsēdētaja                                                                                        Ieva Bērziņa

biedrības  “Vecāku Alianse”

valdes locekļi                                                                                                           Andris Šimfs

                                                                                                                                  Inese  Švekle    

ģimenes izglītības un kultūras centra ”Alise”

valdes priekšsēdētāja                                                                                       Vineta Preisa      

Ieva Bērziņa

26598162

Ievaberzina2@gmail.com

Vecāku Alianses priekšlikums Cilvēkdrošības mācību kursa saturam

Cilvēkdrošības mācību kursa izstrāde šobrīd paredzēta šādos politikas plānošanas dokumentos:

1)      Informatīvais ziņojums “Par ārvalstu pieredzi prostitūcijas ierobežošanas jomā un priekšlikumiem prostitūcijas mazināšanai Latvijā”, kas paredz integrētā Cilvēkdrošības mācību kursa ietvaros iekļaut jautājumus, kas saistīti ar dzimumu līdztiesību, veselību un morāli, kā arī cilvēku ekspluatācijas formām, - par prostitūcijas, cilvēku tirdzniecības, fiktīvo laulību būtību un sekām (MK Ministru kabineta sēdes protokols Nr.13, 30.§, 2013.gada 5.martā)

2)      Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam 5.uzdevums “Cilvēkdrošības mācību materiālu izstrāde: cilvēkdrošības mācību kursa materiālu sagatavošana, veicinot integrētu veselības, sporta, dzimumu līdztiesības, gatavošanos ģimenes dzīvei un morāles jautājumu apguvi pirmsskolas izglītībā, pamatizglītībā un vidējā izglītībā (t.sk. profesionālajā izglītībā), kā arī atkarību, prostitūcijas, cilvēku tirdzniecības un fiktīvo laulību risku apzināšanās un to novēršanas apguvi pamatizglītībā un vidējā izglītībā (t.sk. profesionālajā izglītībā).

3)       Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam īstenošanas plāns 2015.-2017.gadam paredzēts “UZDEVUMS (1.1.5.): Cilvēkdrošības mācību materiālu izstrāde, veicinot integrētu veselības, sporta, dzimumu līdztiesības, gatavošanos ģimenes dzīvei un morāles jautājumu apguvi pirmsskolas izglītībā, pamatizglītībā un vidējā izglītībā (t.sk. profesionālajā izglītībā), kā arī atkarību, prostitūcijas, cilvēku tirdzniecības un fiktīvo laulību risku apzināšanās un to novēršanas apguvi pamatizglītībā un vidējā izglītībā (t.sk. profesionālajā izglītībā) (iesaistītās institūcijas - IeM, LM, TM, VM, Latvijas Brīvo arodbiedrība savienība un citas nevalstiskās organizācijas).

4)      Informatīvais ziņojums "Par civilās aizsardzības kursa izmaksām, ieviešanas grafiku vispārējās izglītības iestādēs un profesionālās izglītības iestādēs". Norādīts, ka kursa izstrāde paredzēta gan par valsts budžeta līdzekļiem (IZM kārtējais budžets), gan no Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem SAM 8.3.1."Attīstīt kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības saturu” pasākumu 8.3.1.1."Kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura aprobācija un ieviešana" un 8.3.1.2. "Digitālo mācību un metodisko līdzekļu izstrāde" ietvarā.    

5)      “8.3.1.specifiskā atbalsta mērķa „Attīstīt kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības saturu” 8.3.1.1.pasākuma „Kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura aprobācija un ieviešana” sākotnējais  novērtējums”, kurā kā politikas rezultāts paredzēts, ka “kompetenču pieejā veidota izglītības satura apguve veicinās skolēnos to pamatkompetenču attīstību, kuras atspoguļojas gatavībā dzīvesdarbībai mūsdienu daudzpusīgajā un mainīgajā pasaulē, tai skaitā mazinot darba un ģimenes dzīvei nesagatavotu jauniešu skaitu, kas savukārt radīs netiešu pozitīvu ietekmi uz sociālo vidi”. (pasākuma sociālā ietekme).[1]       

Iepazīstoties ar minētajiem politikas dokumentiem, īpaši informatīvajiem ziņojumiem, biedrība “Vecāku Alianse” secināja, ka šobrīd paredzamie pasākumi cilvēkdrošības mācību kursa saturā pārsvarā paredz pievērsties dažādām sociālām negācijām (prostitūcija, cilvēktirdzniecība, fiktīvās laulības u.c.) un to izpausmēm un sekām. Uzskatām, ka šāda pieeja ir vienpusīga un novecojusi, un liedz sasniegt izglītības darbā izvirzīto mērķi  -  vairot bērnu un jauniešu piemērotību un sagatavotību darba un ģimenes dzīvei. Atkarību un citu sociālo negāciju profilaksē informēšana un baidīšana jau sen tiek uzskatītas par neefektīvām metodēm riska uzvedības un paradumu prevencijas darbā. Tomēr Cilvēkdrošības kursa nepieciešamības pamatojumā tiek minēts, ka “informāciju par prostitūcijas radītajām sociālajām sekām un ietekmi uz veselību būtu jāsniedz pēc iespējas uzskatāmākā veidā, ar reāliem piemēriem, kas nenoliedzami atstās lielāku iespaidu uz jauniešiem kā teorētiskas zināšanas”. Būtiska prevencijā ir pozitīvu alternatīvu (sports, māksla, mūzika u.c. interešu pasākumi) pieejamība un funkcionāla ģimenes institūta stiprināšana. Bērnos un jauniešos jāveido apzināta imunitāte pret dažādām sociālajām negācijām, tai skaitā veicot pareizu bērnu un jauniešu dzimumaudzināšanu, motivēšanu veselīgam dzīvesveidam un sagatavošanu ģimenes dzīvei, tādējādi atveseļojot sabiedrību kopumā un ilgtermiņā .

Ņemot vērā iepriekšminēto, biedrība “Vecāku Alianse” ierosina Cilvēkdrošības mācību kursā ietvert moduli, kas kompleksi un vienoti aplūkotu bērnu un jauniešu dzimumaudzināšanu, veselību un sagatavošanu ģimenes dzīvei.    

Vēršam uzmanību, ka līdzīgas nostādnes akceptētas arī Lietuvā un Igaunijā.

2007.gadā Lietuvā, pamatojoties uz valsts programmu cilvēktirdzniecības  ierobežošanā un kontrolē, tika izstrādāta izglītības programma bērnu un jauniešu sagatavošanai dzimumaudzināšanai un sagatavošanai ģimenes dzīvei. 2016.gada jūnijā sabiedrības apspriešanai Lietuvas izglītības un zinātnes ministrija nodeva jaunu izglītības programmu “Dzimumaudzināšana, veselība un sagatavošanās ģimenes dzīvei”.  Savukārt Igaunijā gan 2011., gan 2014.gada vispārējās vidējās izglītības standartā ģimenes mācība kā obligātais mācību kurss iekļauta sociālajās zinībās.   

Ģimenes un laulības vērtību stiprināšanai ir būtiska nozīme visas sabiedrības veselības un drošības veicināšanā, tai skaitā vardarbības ģimenē un sabiedrībā profilaksē.

Nepieciešamība  bērnu un jauniešu sagatavošanai ģimenes dzīvei, ģimenes un laulības vērtību stiprināšana  šobrīd paredzēta šādos politikas dokumentos:

1.       Izglītības likums  ( 10.1 pants. “Izglītības sistēma nodrošina izglītojamā tikumisko audzināšanu, kas atbilst Latvijas Republikas Satversmē ietvertajām un aizsargātajām vērtībām, īpaši tādām kā laulība un ģimene”).

2.       Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam, kurās definēta “Vērtībizglītība - personas pamatvērtību - garīguma, morāles, kultūras, gara un fiziskās stājas - izkopšana, ģimenes vērtību un nacionālās identitātes apzināšanās; personas pašapziņas, pašvērtības apziņas, pašrefleksijas, valodspējas un radošuma izkopšana; iecietības, izlīgumspējas, līdzjūtības u.c. vispārcilvēcisko spēju attīstīšana; ievirze, motivācija un sagatavošana veiksmīgai profesionālajai karjerai.”

3.       MK noteikumi “Izglītojamo audzināšanas vadlīnijas un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un metožu izvērtēšanas kārtība”.

4.       Rīcības plāns Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu 2011.-2017.gadam īstenošanai 2015.-2017.gadā (1.Mērķis ĢIMENES DIBINĀŠANA UN LAULĪBA: veicināt atbalstu uzskatam, ka laulībā balstīta ģimene ir vērtība  Pasākums 1.1. “Sekmēt, lai bērni apgūtu un spētu pielietot praksē izglītības standartos paredzētās” aktivitāte  1.1.1. Sagatavot mācību un metodiskos līdzekļus kompetenču  pieejā  balstītā mācību   satura   ieviešanai, akcentējot vērtībizglītības jautājumus,   tostarp   par ģimeni,  laulību,  tās  lomu  un nozīmīgumu zināšanas, kas ir saistītas ar jautājumiem par ģimeni, laulību, tās lomu un nozīmīgumu” (2015.gada decembris), aktivitāte 1.1.3. Izstrādāt  Cilvēkdrošības mācību  saturu.  Šie pasākumi bija iekļauti  Rīcības plāna projektā 2015.gada martā, bet svītroti 2015.gada septembrī ar šādu IZM sniegtu pamatojumu: ” Rīcības plānā 1.1. uzdevumam pasākumi netiek plānoti, jo tie tiks īstenoti Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam ietvaros”.