Ko stāsta mūsu ķermenis, un kas tajā slēpjas jeb Citāda pieeja dzimumaudzināšanai
Autors: Ilze Brinkmane
Joprojām pastāv daudzi mīti, arī tas, ka interneta laikmetā cilvēki zina gandrīz visu, kas notiek viņu ķermenī. Diemžēl nezina, ir informēti daļēji vai pat uztur maldīgus priekšstatus, turklāt ne tikai pusaudžu vecumā, bet arī pieaugušie, to vidū mediķi, pedagogi. Laikrakstā jau esam publicējuši dažādus viedokļus un atzinumus, ka veltīgi un pat kaitīgi ir bērnam neatbilstīgā vecumā stāstīt un uzspiest to, kas nav piemērots, bet tikpat svarīgi ir ļaut to atklāt izprotošiem un patiesi izglītotiem cilvēkiem.
Dr. Elizabete Raita-Paula (Elisabeth Raith-Paula) no Vācijas ir anestezioloģe. Kad pirms vairāk nekā
30 gadiem viņa rakstījusi
medicīnas doktora darbu par dabisko ģimenes plānošanu, bijusi pārliecināta, ka labi pazīst savu
ķermeni, taču kļuvusi arvien vairāk satriekta un apjukusi, konstatējot, cik maz
pamatzināšanu patiesībā ir apgūts. Tas devis impulsu
jaunatklātās zināšanas nodot
tālāk pēc iespējas vairāk cilvēkiem. Sākotnēji ārste Minhenes
Sociālās pedagoģijas
augstskolā lekcijās „Mana ķermeņa klusā valoda” ar lielu pietāti, izmantojot
attēlus un salīdzinājumus,
skaidrojusi kompleksās bioloģiskās norises, kas saistītas ar sievietes un vīrieša
auglību. Tas daudzām jaunām sievietēm ļāva izprast, pieņemt sava ķermeņa
savādās zīmes un izpausmes un kompetenti attiekties pret tām.
Arī Latvijā ir uzsākts MFM projekts (angļu val. „My fertility matters” – „Manai auglībai ir nozīme”), "Cikla šovs", kura autore ir Dr. E. Raita-Paula, bet nodarbību „Cikla šovs” 11–12 gadus vecām meitenēm vadītājas ir Ieva Laurencija Duntava un Diāna Feldmane.
Rodas pārliecība – esam vērtīgi un sargājami
„Esmu trīsdesmitgadniece, bet, būdama 15–16 gadu vecumā, aktīvi iesaistījos dažādās kustībās „jaunietis jaunietim”. Šķita, ka par dzimumaudzināšanu informācija ir pietiekama. Ja salīdzina, tad sievietes, kurām ir ap 60 gadiem, bieži no savām mātēm, piemēram, par mēnešreizēm dzirdēja, ka tas ir kaut kas netīrs un riebīgs. Konstatēju, ka tagad, lai gan ir pieejams pat pārāk daudz informācijas, tā ir sadrumstalota vai sagrozīta, proti, sāksies pubertāte, mēnešreizes – un jālieto paketes, un viss! Mūsdienu pusaudžiem ar to ir par maz,” stāsta Ieva un atklāj, ka Latvijā par Dr. E. Raitas-Paulas lekcijām un metodēm viena no pirmajām uzzinājusi psiholoģe Diāna Feldmane, kura 2014. gadā aicinājusi viņu līdzi uz Vāciju par vācu valodas tulku.
„Elizabete pārsteidza ar savu sirsnību un vitalitāti, īpaši, kad kādā no Minhenes meiteņu skolām no sava milzīgā līdzpaņemtā kofera cēla laukā un uz grīdas izklāja „dzīvības skatuvi”. Sākotnēji biju nesaprašanā, bet pēc četrarpus stundu nodarbībām mana pārliecība bija tāda, ka vēlos palīdzēt Diānai un darīt visu, kas manos spēkos, lai projekts būtu arī Latvijā. Redzēju, kā 11–12 gadus vecās nobijušās meitenes priecīgi pārmainās, jo ar viņām netika runāts par tēmām, kas šajā vecumā absolūti nav vajadzīgas, piemēram, par seksu un kontracepciju, bet gan tika izskaidrota fizioloģija vienkāršā, saprotamā, interesantā un interaktīvā veidā. Uz bērniem nodarbība atstāja pozitīvu iespaidu – esmu vērtīga, skaista, jo procesi, kas notiek manī, ir ne tikai normāli, bet arī skaisti un vērtīgi. Šo izjūtu par savu vērtību un atziņu, ka tā ir sargājama, mēģinām tālāk nodot mūsu jaunajām meitenēm,” stāsta Ieva.
Projekta būtība ir skaidrot, kas ir tas vērtīgais, ko katra meitene sargā, tikai vēlākā vecumā ir jēgpilni sniegt informāciju un mācīt, kā un no kādiem draudiem to sargāt. I. L. Duntava norāda, ka vecākus un skolotājus iepriekš lūdz izvērtēt, cik bērns ir nobriedis, jo dažkārt vecāki pārcenšas, uzskatot – jo ātrāk uzzinās, jo labāk. Ja bērnam tas nav aktuāli, interese nerodas.
Ieva stāsta, ka „Cikla šova” pirmās nodarbības daļā tiek stāstīts, kā rodas bērns un kā viņas pašas ir radušās, piemēram, ka meitenes piedzimst ar visām olšūnām un pubertātes sākumā īpaši hormoni ziņneši olšūnas sāk modināt. Tas ir arī stāsts par estrogēniem, kas palīdz viņām no meitenēm veidoties par sievietēm. Estrogēni palīdz augt krūtīm un veidoties citām apaļajām formām. Estrogēni dzemdē veido luksusviesnīcu, kas domāta jaunajai dzīvībai. Tiek skaidrots, kas ir ovulācija un kā tā notiek. „Nodarbības tēma ir fizioloģija, nevis sekss. Runājot par bērna rašanos, protams, nevar pilnīgi apiet seksa tēmu, bet šā vecuma meitenēm to izskaidrojam dažos teikumos, tālāk domas novirzot pavisam uz kaut ko citu, lai viņas saprastu, kāpēc ir vajadzīgas mēnešreizes. Uzsveram, ka ķermenis trenējas, bet vēl nav gatavs radīt jaunu dzīvību. Šī nodarbība ir stingri reglamentēta, standartizēta un vienāda tādās valstīs kā Vācija, Austrija, Francija, Beļģija, Lielbritānija, Ungārija, Lietuva un Ķīna. Tas ir viens no lielākajiem dzimumaudzināšanas projektiem pasaulē. Kopš 2003. gada Vācijā notiek nodarbības arī zēniem, un tās vada tikai pieauguši vīrieši, jo viņi vislabāk pārzina puišu sajūtas un emocijas,” uzsver Ieva.
Zēni, piemēram, uzzina, ka, iestājoties pubertātei, viņu ķermenī vienā sekundē rodas 1000 spermatozoīdu. Nodarbības laikā tiek iedotas šķēres un papīrs, lai dalībnieki mēģina dažās minūtēs tos izgriezt, bet, protams, izdodas… lielākais, desmit. Tas pierāda, cik bagāts un jaudīgs ir zēna ķermenis. Arī zēni uzzina, kāpēc jārūpējas par savu ķermeni, cik svarīgs ir tāds orgāns kā prostata utt. Puišiem izskaidro, kāpēc meitenēm ir mēnešreizes un kāpēc gan viņi, gan meitenes ir svarīgi un sargājami. Daudzi tikai tad saprot, kas ar viņiem notiek, piemēram, aug muskuļi un apmatojums, un iegūst atziņu, ka ar viņiem viss ir kārtībā.
Skolās noklust mobings un ņirgāšanās
„Bērniem rodas drošība un pārliecība par sevi – esmu kaut kas vērtīgs un sargājams. Ja esi izglītots un informēts, tad skolās populārais mobings un ņirgāšanās vienam par otru noklust – tad jau nav, par ko smieties. Nodarbību materiāli ir apstiprināti Vācijā, un tulkojums citā valodā ir jāsaskaņo, lai būtu pareizā izpratne. Autore to ir uzticējusi mums abām ar Diānu. Patlaban tiek tulkota Dr. E. Raitas-Paulas grāmata „Kas notiek manā ķermenī”. Par mums uzzina no mutes mutē, bet ir arī mājaslapa www.mfm-projekts.lv un sadaļa „Facebook” lapā www.facebook.com/mfmprojekts/. Vispirms ieteicams apmeklēt lekciju vecākiem, skolotājiem. Tajā īsumā izskaidrojam, kas ar meitenēm tiks pārrunāts, lai nebūtu šaubu un varētu pieņemt lēmumu, vai tas viņu bērniem ir vajadzīgs. Pozitīva lēmuma gadījumā pēc nodarbības palīdzam vecākiem ģimenē ar meitām turpināt sarunu par pubertāti psiholoģiski pieņemamiem un saprotamiem jēdzieniem, piemēram, arī vecāki uzzina, ka par seksu runa būs vien dažas minūtes, jo uzsvars ir uz fizioloģiju. Esmu pārliecinājusies, ka šajā vecumā sekss nemaz neinteresē. 12–13 gadu vecumā var būt tikai atsevišķi izņēmumi,” uzsver nodarbību vadītāja.
Mainās uztvere, un bērna apziņā mēnešreizes vairs nav kaut kas netīrs, bet luksuss. Meitenes tiek sagatavotas arī iespējamajām sāpēm, arī lietot paketes vai tamponus, kaut gan nereti pieaugušajiem maldīgi šķiet, ka viss jau ir saprotams un zināms. Klausoties I. L. Duntavas stāstījumā, ir iespēja to salīdzināt, piemēram, ar organizācijas „Papardes zieds” atšķirīgo pieeju, kad tiek stāstīts par kontracepciju un demonstrēts prezervatīvu lietojums arī neatbilstīgā vecumā.
Atbildot uz jautājumu, kurās Latvijas pilsētās MFM projekta nodarbības jau ir notikušas, I. L. Duntava pastāsta, ka tajās ir iesaistījušās meitenes no vairākām Rīgas skolām, kā arī Valmieras, Kocēniem, Madonas, Saldus. Lasot atsauksmes mājaslapā, rodas pārliecība, ka pusaudzes ir ieguvējas un pavisam citādi uztver savu un savu potenciālo bērnu dzīvību.
„Nespēju bez emocijām aizmirst, kā viena skaista un gudra meitene pēc nodarbībām atzina, ka tagad nekaunas par savu ķermeni. Tas liecina, ka viņas apziņā slēpās daudz kompleksu un nezināmā – un pilnīgi nevajadzīgi,” saka Ieva.
www.izglitiba-kultura.lv