– Aina, par ko tieši ir runa?
–
Runa ir par Stambulas konvenciju, kuras pilnais nosaukums ir "Eiropas
Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbību ģimenē
novēršanu un apkarošanu". Konvenciju pieņēma 2011. gadā. Oficiāli tiek
pasniegts, ka konvencijas būtība ir nepieļaut vardarbību ģimenē un
vardarbību pret sievietēm nekādā formā un veicināt radikālas pārmaiņas,
lai risinātu šo nopietno cilvēktiesību pārkāpumu. Bet, ja mēs papētām
dziļāk, ir skaidrs, ka šā dokumenta būtība ir pavisam kas cits.
– Kas tieši, jūsuprāt, ir šī konvencija, un kādēļ vecākiem būtu pamats satraukties?
–
Izanalizējot pieejamo informāciju, ir skaidrs, ka Stambulas konvencijā
ir izvirzīti kļūdaini vardarbības cēloņi. Par tādiem tiek nosaukti nevis
cilvēku netikumi, bet gan tradīcijas, kultūra un ģimenes institūts.
Piemēram, konvencijas 12. pantā par "viegli ievainojamām" personām, kas
pakļautas vardarbībai, tiek definētas tikai grūtnieces vai sievietes ar
maziem bērniem, geji, lesbietes, biseksuāļi, transpersonas, HIV
inficētie un bezpajumtnieki.
Ir skaidrs, ka Stambulas konvencija
paver iespējas uzspiest Latvijai sociālā dzimuma (gender) ideoloģijā
balstītu sabiedrības pārveidošanas projektu, kas ir pretrunā ar Latvijas
Satversmi.
– Ko īsti tas nozīmē?
– Tas
nozīmē, ka cīņas pret vardarbību aizsegā Latvijas likumdošanā soli pa
solim tiek iestrādātas normas, lai turpmāk ilgtermiņā pilnībā integrētu
sabiedrībā uzskatu, ka mēs visi neesam vīrieši vai sievietes, mēs esam
indivīdi, kuri var, piemēram, ik dienu katrs pats izvēlēties, kas es
šodien būšu: vairāk kungs vai tomēr dāma, vai – vēl krāšņāk –
transpersona. Tā ir mērķtiecīga heteroseksuālu cilvēku tiesību
apspiešana un seksuālo minoritāšu ideoloģijas uzspiešana.
–
Kādā ziņā tā tiktu uzspiesta sabiedrībai? Varbūt tomēr katram tiek
paredzēta izvēle savos uzskatos? Mēs tomēr dzīvojam demokrātiskā
sabiedrībā...
– Jā, mēs dzīvojam demokrātiskā sabiedrībā,
tādēļ katram tiešām ir jābūt iespējai un tiesībām izvēlēties savus
uzskatus un saskaņā ar tiem arī audzināt savus bērnus, bet šeit tas tiek
pārkāpts.
Mani kā trīs bērnu māmiņu visvairāk satrauc fakts, ka
Stambulas konvencija paredz nopietnu ilgtermiņa iejaukšanos izglītības
saturā, visu izglītības līmeņu mācību programmās iekļaujot mācību vielu
par dzimumu līdztiesības un sociālās dzimtes jautājumiem.
Stambulas
konvencija ignorē gan Satversmes 112. pantā, gan starptautiskajos
cilvēktiesību dokumentos garantētās vecāku tiesības bērnu izglītībā,
vecāku reliģijas brīvībā, kas ir saistīta ar tiesībām izglītot savus
bērnus saskaņā ar savu reliģisko pārliecību un filozofiskajiem
uzskatiem.
Piemēram, ja es uzskatu, ka ģimenē tēvs ir vīrietis,
māte ir sieviete un bērni ir zēni un meitenes, bet bērnudārzā un skolā
manam bērnam jau no pirmās dienas mācīs, ka tas tā nav un ka apzīmējumi
"vīrietis", "sieviete", "tēvs" un "māte" – tātad viss, kas apzīmē
piederību konkrētam dzimumam vai ģimenes lomai, – ir abstrakti un pēc
pašu gribas mainīgi jēdzieni, tad manas tiesības ir pārkāptas.
– Un ko mēs šajā kontekstā varam sagaidīt pārskatāmā nākotnē?
–
Varam mierīgi sagaidīt dienu, kad, piemēram, nebūs pieklājīgi jautāt
grūtniecei, vai viņa gaida puisīti vai meitenīti, jo tā būs cilvēka
aizskaršana un emocionāla vardarbība, kura pauž nepieņemamus
stereotipus. Sagaidīsim dienu, kad bērnudārzā mācīs, kas ir
transseksuālis un kā par tādu kļūt.
– Atgriežoties pie konvencijas pilnā nosaukuma, tur tomēr ir runa par vardarbību. Tā pastāv, un pret to ir jācīnās.
– Vardarbība pret jebkuru personu ir nosodāma.
Lai
mazinātu vardarbību sabiedrībā, būtu jāaicina cīnīties ar tās iemesliem
– sociālo nevienlīdzību, cilvēku netikumiem, atkarībām un vājībām. Tas
panākams, stiprinot un aizsargājot ģimenes kā sabiedrības pamatu, ceļot
labklājības līmeni katrā ģimenē, akcentējot tēva lomu un veicinot
tikumisko audzināšanu, apkarojot alkoholismu un citus sabiedrības
netikumus.
– Stambulas konvencija Latvijā vēl nav ratificēta...
–
Jā, tā ir. 2016. gada 10. maijā Ministru kabinets apstiprināja
Labklājības ministrijas sagatavoto konceptuālo ziņojumu "Par Latvijas
pievienošanos Eiropas Padomes Konvencijai par vardarbības pret sievietēm
un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu". Ministru kabinets
pilnvaroja labklājības ministru Jāni Reiru parakstīt konvenciju, kas arī
notika 2016. gada 18. maijā. Savukārt līdz 2017. gada 1. septembrim
Labklājības ministrijai tika deleģēts sagatavot un Ministru kabinetam
iesniegt likumprojektu par konvencijas ratificēšanu.
Zinu, ka ir
notikusi starpinstitucionālā saskaņošanas sanāksme, kurā pieņemts lēmums
virzīt tālāk likumprojektu par konvencijas ratificēšanu uz valdību. Pēc
tam likumprojekts par Stambulas konvencijas ratificēšanu nonāks Saeimas
darba kārtībā.
Pieļauju, ka šo jautājumu politiķi centīsies
atrisināt pēc iespējas operatīvāk, izmantojot tuvojošos Ziemassvētkus,
kad iedzīvotāji mazāk pievēršas politiskajām aktualitātēm un steidz
baudīt svētku noskaņas.
– Ko mēs kā iedzīvotāji varam darīt, lai šo procesu apturētu, un ko tas mums dos?
–
Tas ir iespējams. Ir jārunā par to, kas mūs satrauc, ir jāapvieno spēki
cīņā pret svešas un greizas ideoloģijas ienākšanu mūsu sabiedrībā. Šā
iemesla dēļ arī es iestājos biedrībā "Vecāku alianse", kura cīnās par
ģimenisku un tradicionālu vērtību saglabāšanu Latvijā.
Ir
jārosina Saeimu neratificēt Stambulas konvenciju, jo mēs nepiekrītam
šajā konvencijā nosauktajiem vardarbības cēloņiem: tradīcijas, kultūra
un ģimenes institūts. Nepiekrītam šo institūtu pārskatīšanai sociālā
dzimuma jeb gender ieviešanas vārdā.
Ja Latvija nepievienosies
Stambulas konvencijai, sabiedrībai būs vairāki pozitīvi ieguvumi:
pirmkārt, tiks novērsta negatīvā ietekme uz Latvijai tradicionālo
ģimenes institūtu; otrkārt, mazināsies spriedze sabiedrībā saistībā ar
Latvijai netradicionālu un svešu kultūras un morāles normu piespiedu
ieviešanu; treškārt, tiks novērsta sabiedrības pamatvērtību sistēmas
būtiska transformēšana bez saskaņojuma ar valsts iedzīvotājiem.
Šo iniciatīvu ikviens var parakstīt arī elektroniski portālā "Manabalss.lv".
Vai nākotnes bērni būs dzimumneitrāli?
18. janvāris, 2018 pl. 23:08,
Nav komentāru
Līdz šim esam tikai lasījuši un šausminājušies par citām valstīm, kur mazuļus jau bērnudārzā un skolā iepazīstina gan ar netradicionālām ģimenes formām, gan iespēju pašam izvēlēties savu dzimumu un kur pat izglītības iestādēs tiek nodrošināta iespēja apmeklēt arī dzimumneitrālas labierīcības.
Kādam šī situācija var likties nereāla un šausminoša, tomēr tā
straujiem un pārliecinošiem soļiem tuvojas arī mums. Ja mēs
nerīkosimies, šie un vēl citi greizās ideoloģijas pīlāri tiks uzspiesti
arī mūsu bērniem, uzskata juriste Aina Kalniņa. Viņa ir biedrības
"Vecāku alianse" aktīva biedre un trīs bērnu māmiņa no Rīgas un rūpīgi
seko līdzi politiskajiem procesiem Latvijā un pasaulē.