Vai tikumiskā audzināšana nav vēlama?

Daži Saeimas deputāti (Anda Čakša, Krista Baumane, Kārlis Šadurskis, Evija Papule un Vjačeslavs Dombrovskis) ir iesnieguši Izglītības likumā priekšlikumu izslēgt no Izglītības likuma 10.1 pantu “Izglītība un tikumība”:

10.¹ pants. Izglītība un tikumība

(1) Izglītības sistēma nodrošina izglītojamā tikumisko audzināšanu, kas atbilst Latvijas Republikas Satversmē ietvertajām un aizsargātajām vērtībām, īpaši tādām kā laulība un ģimene.

(2) Izglītības iestāde, izņemot augstskolas, aizsargā izglītojamo no tādas informācijas un metodēm izglītības un audzināšanas procesā, kas neatbilst šā likuma mērķī ietvertajai izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai.

Nav īsti skaidrs kāpēc un kā šis pants dažiem deputātiem traucē, bet palūkojot publiskajā telpā pret šī panta verstās aktivitātes kopš 2015.gada, skaidri redzams tas, ka šis pants traucē konrkētām nevalstiskajām organizācijām, un viena no tām pat savā darbības plānā 2016.gadā bija iekļāvusi mērķi: līdz 2018. gada parlamenta vēlēšanām panākt Izglītības likuma “tikumības grozījumu” atkārtotu pacelšanu politisko debašu dienaskārtībā ar mērķi veicināt šo grozījumu atcelšanu esošās vai nākamās Saeimas sasaukumā.)[1] Tāpat pret šo likuma normu aktīvi iestājas NVO Mozaīka (LGBT un viņu draugu apvienība).

Par to, kāpēc nepieciešams likumā definēt skolēnu aizsardzību no materiāliem, kas neatbilst tikumiskās audzināšanas nodrošināšanai, tikumību kā jēdzienu būtu jāskata plašāk par seksualitātes tēmu. Tas, ka izglītības likums skolēnus aizsargā, nav nekas ārkārtējs vai neparasts. Skola pilda ne tikai izglītošanas, bet arī daļēji audzināšanas funkciju. Izglītošanas funkcija ir skaidri definēta un skaidri noregulēta dažādās pamatnostādnēs, koncepcijās, programmās, tāpat arī svarīgi audzināšanas vīziju neatstāt pašplūsmā.

Bet pārsteidzoši ir tas, ka neskatoties uz plaši pieejamo informāciju par to, kas ir tikumība, joprojām šis jēdziens tiek reducēts uz ļoti šauru spektru, proti, tikai seksualitātes tēmu. Bet tas ir daudz plašāk. Tikumības definīcija skan šādi: Normu, principu un noteikumu sistēma, kas regulē cilvēka rīcību, izturēšanos sabiedrībā un attieksmē pret citiem cilvēkiem; cilvēka rīcības, izturēšanās atbilsme šādai sistēmai; arī morāle

Deputātu galvenie argumenti panta izslēgšanai ir divi – Krievijas ietekme un apdraudēta iespēja bērniem saņemt kvalitatīvu izglītību par seksualitātes jautājumiem. Arguments par saistību ar Krieviju neiztur nekadu kritiku, jo tikumība ir jēdziens, jeb morāles vērtību norma, nevis politisks uzstādījums vai tamlīdzīgi, un uz so normu bazes izglītības pamatu veido visas civilizētās sabiedrībās.

Bērnu pasargāšana no negatīvi ietekmējošas informācijas pastāv daudzās valstīs. Ir pieejamas dažādas vecāku kontroles (parental control) programmas[2], kas piedāvā vecākiem pasargāt savus bērnus no "nepiedienīgu vietņu" (inappropriate websites) apmeklēšanas.

Piemēram, ASV - lai kinoteātris rādītu filmu, filmai ir jāsaņem Amerikas Kinofilmu Asociācijas (MPAA) vecuma reitings. Šāda prakse pastāv jau kopš 1968.gada 1.novembra.[3] Tātad, attīstītā, demokrātiskā valstī iedzīvotāji tiek pasargāti gan no tā, lai viņu bērni, aizejot uz kino nesastaptos ar viņiem nepiemērotu saturu, un pat tiek mudināti būt atbildīgiem par to, kādu informāciju saņem viņu bērni.

Tikumība likumos ir arī Lielbritānijā. 1993. gadā valdības uzsāktajā kampaņā par tradicionālo vērtību stiprināšanu izglītībā izcilais Britu politiķis, viens no ietekmīgākajiem katoļu konservatoriem Lielbritānijas politikā, lords Džons Pattens[4], Lielbritānijas izglītības valsts sekretārs, aicināja bērnu dzimumaudzināšanu balstīt uz sabiedrības vērtībām.[5] Kā jau tas nākas, arī tajā laikā šai idejai bija oponenti, bet neskatoties uz visu, šī norma ir spēkā vēl tagad.

2000.gadā precizētā Lielbritānijas izglītības likuma (Learning and Skills Act) 148.pants nosaka, ka Valsts sekretāram ir pienākums sagatvot izglītības vadlīnijas, kas nodrošina to, ka dzimumaudzināšanas stundās bērniem tiek mācīts par laulību, tās nozīmi ģimenes dzīvē un bērnu audzināšanā. Bērni ir jāpasargā no tāda mācīšanas veida un materiāliem, kuri nav piemēroti attiecīgo bērnu vecumam, kultūrai un reliģiskai pārliecībai. [6]

Tikumības likumu grib aizsedzoties ar meliem un maldiem, tikai jautājums, kam tas ir izdevīgi, un kam traucē tas, ka bērni tiek audzināti tikumiski, un izglītības saturs satur morāles normas un principus.

!! Saeimas Izglītības komisijā vēl turpināsies diskusijas par šī panta izslēģšanu! 

Nav komentāru

Komentēt