Nākotnes izglītība bez zināšanām modificētai sabiedrībai
AUTORS: VINETA PREISA
Jaunā izglītības
reforma, kā iespaidīgu ātrumu uzņēmis preču vilciens, neapturamā tempā turpina
savu ceļu. Sliežu ceļš šim ar dažādo kompetenču kravu pildītajam vilcienam jau
gatavots sen dažādu dokumentu, starptautisku vienošanos un ieteikumu veidā. Arī
vilciena vadītājs un pārējā komanda rūpīgi izvēlēti, lai maksimāli sasniegtu
izvirzīto mērķi – radīt principiālu jaunu nākotnes sabiedrību, kas atbildīs
jauniem morāles un uzvedības standartiem.
Vērojot izglītības reformas gaitu, redzams, ka mērķtiecīgi un konsekventi tiek ignorēti profesionālo pedagogu viedokļi, tiek ignorēti pašvaldību izmisīgie saucieni par reģionālo skolu saglabāšanas nepieciešamību. Tiek ignorēti speciālistu vērtējumi par sešgadnieku apmācības negatīvajām ilgtermiņa sekām uz visas sabiedrības veselību. IZM turpina neredzēt bērnu ar speciālām vajadzībām nepieciešamību pēc īpašas profesionālas pieejas un mācību vides. Tiek sludināts absurds par milzīgajiem kvalitatīvajiem ieguvumiem no jaunā apmācību modeļa, kur vienkopus savas dažādās kompetences, ne vairs pedagoga, bet izglītības pārmaiņu aģenta vadībā, centīsies pilnveidot 30 bērni. Un respektējot iekļaujošā izglītības modeļa tikai pozitīvos aspektus, mums jārēķinās, ka starp šiem 30 bērniem būs gan bērni, kuri ir īpaši apdāvināti kognitīvo spēju jomā, gan tie, kuriem ir attīstības grūtības un citi.
Tiem, kuri izsaka savas pamatotās bažas par jēgpilna darba iespējamību šādos apstākļos, tiek norādīts, ka klasē vairs nebūs ierasto solu, bet gan grupu darbam nepieciešamais ar dažādiem palīglīdzekļiem un informatīvajiem materiāliem. Tiek attēlota idealizēta nākotnes aina, kur bērni paši meklēs atbildes uz sevi interesējošiem jautājumiem. Paredzēts ievērojams apjoms ar grupu darbu, lai maksimāli veicinātu tās kompetences un kvalitātes, kas IZM ieskatā būs nepieciešamas nākotnes sabiedrībā.
Lai realizētu apjomīgo reformas ieceri, ieviesta pat jauna šķietami profesionāla terminoloģija, akcentējot pilnīgi jauno virzienu, kas nedrīkst pat lietojamās valodas aspektā tikt aptraipīts ar novecojušām frāzēm un līdz šim pedagoģijā un izglītībā saprotamiem jēdzieniem. Jaunais izglītības saturs ir piebārstīts ar jaunvārdiem un stilistiski samežģītām teikumu formām, kuru patieso jēgu uzreiz pat grūti nolasīt. Visur tiek skandēts jaunais jēdziens „kompetences”, kas nu garantēšot augstu izglītības kvalitāti, ko līdzšinējā profesionālā leksika pat nespēja noformulēt.
Informatīvajā ziņojumā “Priekšlikumi konceptuāli jaunas kompetencēs balstītas izglītības prasībām atbilstošas skolotāju izglītības nodrošināšanai Latvijā”, kas apspriests Ministru Kabinetā, ir skaidri teikts „Latvijas skolās nepieciešami pedagogi, kas par sava darba galveno mērķi redz katra bērna kā indivīda potenciāla attīstību, nodrošinot viņam kvalitatīvas izglītības iespēju; pedagogi, kas sadarbībā ar citiem kolēģiem prot plānot, efektīvi īstenot, pārraudzīt tādas mācības skolēniem, kas dod viņiem iespējas attīstīt dzīvei 21.gadsimtā nepieciešamās zināšanas, prasmes un attieksmes. Jaunās pedagogu izglītības sistēmas centrā tiek liktas sabiedrībai svarīgas vērtības, kas raksturo izcilus pedagogus - atvērtība, sadarbība, līderība, godīgums, valstsgriba, cieņa, un vērtības, kas raksturo izcilas skolas – sadarbība, atbildība, attīstība, uzticamība, drošība.” Kā redzam no dokumenta fragmenta, pilnībā izpaliek uzstādījumi par nepieciešamību sniegt un nodrošināt skolēniem zināšanas. Protams, aiz skaistām frāzēm ne katrs ieraudzīs rūpīgi maskēto zināšanu kā izglītības pamatuzdevuma iztrūkumu. Izrādās sabiedrībai svarīgās vērtības nu ir atvērtība, sadarbība, līderība, godīgums, valstsgriba, cieņa. It kā jau nekas peļams, vienīgi šādas vērtības vairāk būtu attiecināmas uz kādu diennakts veikalu vai degvielas uzpildes staciju. No šo vērtību uzskaitījuma nav iespējams identificēt, ka runa ir par pedagogiem un izglītības jomu. Tāpat neizpratni raisa arī izcilo skolu raksturojums, kas tāpat nevēstī par izglītības iestādi kā zināšanu ieguves vietu. Visos laikos skolas kvalitāti ir raksturojuši skolēnu sasniegumi un konkurētspēja tālākās izglītības ieguvē vai darba tirgū. Taču jaunā pieeja uzsver, ka skola ir vien komunikācijas vieta, kas pielīdzināma tirgus laukumam.
Varētu uzskatīt, ka cenšos piesieties vārdiem un kāds gluži nejauši nav pievērsis uzmanību zināšanu nozīmes akcentēšanai jaunajos dokumentos. Tomēr sabiedriskajai apspriešanai nodotajā jaunajā izglītības saturā Vīzija par skolēnu definē „Vispārīgās vidējās izglītības mērķis ir, lai ikviens jaunietis kļūtu par mērķtiecīgu un lietpratīgu savas profesionālās nākotnes veidotāju, kurš izsvērti līdzdarbojas sabiedrības dzīvē, sadarbojas, ir Latvijas patriots; ir padziļinājis zināšanu sabiedrībā pieprasītas zināšanas, prasmes un attieksmes atbilstoši saviem mērķiem; inovatīvi un produktīvi strādā tautsaimniecības izaugsmei, labklājīgas, ilgtspējīgas valsts un pasaules veidošanai.” Tātad skolēns ir, ne vairs apguvis noteiktajos standartos paredzētās zināšanas, bet tikai padziļinājis to, ko uzskata par sev vēlamu.
Vineta Preisa "ĢIMENES ATTĪSTĪBAS UN KULTŪRAS CENTRA "ALISE"" vadītāja