33 nevalstiskās organizācijas aicina Saeimu neatbalstīt Stambulas Konvencijas ratifizēšanu
Par likumprojektu
„Par Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības
pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un
apkarošanu“ (VSS-830)
Mēs, apakšā parakstījušos nevalstisko organizāciju dalībnieki, esam iepazinušies ar 2017.gada 3.augusta Valsts sekretāru sanāksmē (turpmāk – VSS) izsludināto likumprojektu „Par Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu“ (VSS-830) (turpmāk – likumprojekts) un neatbalstām šī likumprojekta virzīšanu un pieņemšanu sekojošu iemeslu dēļ:
[1] Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – Stambulas konvencija) ir vienīgā konvencija (pēc skaita 210. konvencija) Eiropas Padomes (turpmāk – EP) vēsturē, kas pieņemta, dalībvalstīm nebalsojot, tādējādi pārkāpjot pašas EP noteikto starptautisko līgumu pieņemšanas kārtību (skat. EP Ministru Komitejas Statūtu Rezolūciju (93) 27 par Ministru Komitejas lēmumiem nepieciešamajiem balsu vairākumiem; pieņemta 14.05.1993.).
[2] Stambulas konvencija ir izstrādāta, piemērojot mūsdienās, diemžēl, izplatītu mānīgu taktiku, kas balstās uz pieņēmumu, ka iedzīvotāju un politiķu vairākums vērtēs normatīvo aktu galvenokārt pēc tā nosaukuma, neiedziļinoties saturā. Tādējādi normatīvajā aktā (kāds ir arī Stambulas konvencija) zem cēla un sabiedrībā kopumā atbalstīta mērķa nosaukuma tekstā tiek iekļautas tiesību normas, kas neatbilst šim nosaukumam.
Arī no Stambulas konvencijas nosaukuma izriet cēls šī dokumenta mērķis – novērst un apkarot vardarbību pret sievieti ģimenē un ārpus tās. Tomēr, iepazīstoties ar Konvencijas saturu un tās Skaidrojošo ziņojumu, secinām, ka Konvencijā ir ietvertas normas, kas nav vērstas uz šī mērķa sasniegšanu un tādējādi neatbilst Konvencijas nosaukumam. Piemēram, Konvencijas 3.panta „c“ punkts definē jēdzienu „sociālā dzimte/dženders“, norādot uz sociāli konstruētām lomām, uzvedību, nodarbošanos un īpašībām, ko konkrēta sabiedrība uzskata par atbilstošām sievietēm un vīriešiem. Savukārt Konvencijas Skaidrojošā ziņojumā pie Konvencijas 4.panta jau skaidri tiek iezīmētas šīs „sociālās dzimtes/džendera“ izpratnes robežas, proti, indivīdi, kuri sevi identificē ar sociālo dzimumu/dženderu, kas neatbilst bioloģiskajam dzimumam, kas konstatēts, viņiem piedzimstot. Pie šādām personām Konvencijas autori pieskaita: transpersonas, pretējā dzimuma apģērba nēsātājus, transvestītus un citas tādu personu grupas, kas neatbilst priekšstatam, kāds sabiedrībā izveidojies par to, kas pieklājas „vīrietim“ vai „sievietei“. Kādēļ visas šīs personu grupas iekļautas Konvencijā, kas veltīta sieviešu aizsardzībai? Valdība līdz šim nekur to sabiedrībai nav paskaidrojusi, taču tajā pašā laikā Labklājības ministra personā Konvenciju ir parakstījusi un sagatavojusi to ratifikācijai Saeimā.
[3] Lielu satraukumu un neizpratni izraisa Stambulas konvencijas 14. pants, kas nosaka, ka Konvencijas dalībvalstis attiecīgos gadījumos veic vajadzīgos pasākumus, lai visu izglītības līmeņu mācību programmās iekļautu mācību vielu par tādiem jautājumiem kā sieviešu un vīriešu līdztiesība, tādas sociālās dzimtes/dženderu lomas, kas nav padarītas par stereotipiem, savstarpēja cieņa [..] un lai šī mācību viela būtu pielāgota audzēkņu spēju attīstības līmenim. Jēdziens „sociālās dzimtes/dženderu lomas, kas nav padarītas par stereotipiem“ (angl. – non-stereotyped gender roles) ir nekonkrēts un dažādi interpretējams, tādēļ nevaram izslēgt iespēju, ka cieņa pret tradicionālo jeb dabisko ģimeni (māte-tēvs-bērni) neietilpst šajā jēdzienā un Latvijas skolās bērniem tiks turpmāk mācīts cienīt visas iespējamās sociālās dzimtes/dženderu lomas, izņemot tradicionālās jeb dabiskās ģimenes lomas.
Atgādinām, ka Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 1.Protokola 2. panta 2.teikums skaidri noteic, ka, veicot funkcijas, kuras valsts uzņemas attiecībā uz izglītību un mācībām, valsts ievēro vecāku tiesības nodrošināt saviem bērniem tādu izglītību un mācības, kas ir saskaņā ar viņu reliģisko pārliecību un filozofiskajiem uzskatiem. Tādēļ valstij ir aizliegts veikt bērnu indoktrināciju, neievērojot vecāku reliģisko pārliecību un filozofiskos uzskatus. No tā skaidri izriet, ka valsts nedrīkst uzņemties šādas pirmšķietami indoktrinējošas starptautiskas saistības – ratificējot Stambulas konvenciju -, tādējādi pārkāpjot vecāku primārās tiesības bērnu izglītībā. Latvijas bērnu vecāki nav ne aptaujāti, nedz arī pat informēti par to, ka viņu bērniem Latvijas valsts skolās turpmāk tiks mācītas „sociālās dzimtes/dženderu lomas, kas nav padarītas par stereotipiem“.
[5] Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, Latvija ir vienīgā ES un EP dalībvalsts, kurā pēc valdības pasūtījuma tika veikta Stambulas konvencijas juridiskā analīze. Un tas ir ļoti uzteicami. Bet tajā Latvijas valdība (atšķirībā no citu valstu valdībām) jau laikus tika brīdināta par minētās Konvencijas prasību ieviešanas iespējamiem riskiem mūsu valstī, proti, caur izglītības sistēmu un likumiem uzspiežot visai Latvijas sabiedrībai sociālās inženierijas eksperimentu – džendera ideoloģijā balstītu sabiedrības modeli, kas ir pretrunā Satversmē noteiktajiem principiem un vērtībām.
Arī Latvijas kristīgās baznīcas konfesiju vadītāji 2016. gada 29. aprīlī parakstīja un publicēja atklāto par Stambulas konvenciju un tās riskiem, kā arī aicināja politiķus un valdību neparakstīt minēto Konvenciju. Taču, neskatoties uz to, valdība Labklājības ministra personā ne tikai parakstīja šo Konvenciju, bet arī izstrādāja likumprojektu tās ratifikācijai, ko virzīt tālāk izskatīšanai Saeimā.
[6] 2016. gada 18. maijā, parakstot Stambulas konvenciju, Latvija tai pievienoja vienpusēju deklarāciju, kurā paziņoja, ka piemēros Konvenciju atbilstoši Satversmē noteiktajiem principiem un noteikumiem. Taču atbilstoši 1969. gada 23. maija Vīnes konvencijas Par starptautisko līgumu tiesībām (Latvijā spēkā no 03.06.1993.) 27. panta 1.teikumam, pēc tam, kad starptautiskais līgums dalībvalstī ir ratificēts un stājies spēkā, starptautiskā līguma dalībnieks nevar atsaukties uz nacionālo tiesību normu prasībām, lai attaisnotu starptautiskā līguma neizpildi. Tātad, ja Latvija ratificēs Stambulas konvenciju un tā Latvijā stāsies spēkā, tad Latvija vairs nevarēs atsaukties uz Satversmē noteiktajiem principiem un noteikumiem, lai attaisnotu Stambulas konvencijas atsevišķu normu nepildīšanu vai pildīšanu mazākā mērā. Tādēļ uzskatām, ka šādas deklarācijas pievienošanai nav nekāda juridiskā svara un tā nekādi nenodrošinās to, lai būtu aizsargātas Satversmē ietvertās vērtības un principi.
[7] Runājot par mūsu bažām un negatīvo attieksmi pret šo Konvenciju, svarīgi atzīmēt, ka 2017. gada 12. septembrī Eiroparlamentā tika pieņemts Rezolūcijas projekts saistībā ar ES pievienošanos Stambulas konvencijai (P8_TA-PROV(2017)0329). Minētajā Rezolūcijā Eiroparlaments saistībā ar to skaidri norāda, ka:
1) runa nav tikai par sievietēm un meitenēm, bet arī par LGBTI personām (Rezolūcijas I.punkts);
2) viennozīmīgi apstiprina (angl. – strongly affirms), ka legālā aborta noraidīšana ir uzskatāma par vardarbību pret sievieti un meiteni. Tādēļ Eiroparlaments aicina visas dalībvalstis garantēt meitenēm seksuālo izglītību, sievietēm - pieeju ģimenes plānošanai, kā arī pilnu spektru seksuālās un reproduktīvās veselības pasākumu, kas ietver modernās kontraceptīvās metodes un legālos abortus (Rezolūcijas 4.punkts);
3) Konvencijas izpratnē „īpaši neaizsargātas personas“ ir ne tikai grūtnieces, bet arī LGBTI sievietes (Rezolūcijas (k) punkts). Citiem vārdiem sakot, geji un transpersonas tiek pielīdzināti grūtniecēm;
4) valstīm ir aktīvi jāveicina attieksmju un uzvedības maiņa un jāapkaro seksisms un uz stereotipiem balstītās sociālās dzimtes/dženderu lomas. Jānodrošina sociālās dzimtes/dženderu neitrālas valodas (angl. – gender-neutral language) ieviešana saziņā (Rezolūcijas (m) punkts);
5) Eiroparlaments aicina Eiropas Komisiju pārskatīt un paplašināt ES ietvarlēmumu par atsevišķu rasistiskas un ksenofobiskas izteiksmes formu apkarošanu, tajā iekļaujot arī krimināltiesiskus pasākumus attiecībā uz seksismu, sociālās dzimtes/džendera identitātes aizskārumiem un aizskārumiem pret dzimumu iezīmēm (Rezolūcijas 13.punkts).
No tā var secināt, ka jau tagad Stambulas konvencijā tiek ielasīti valstu pienākumi (skat., piemēram, Konvencijas 1.p. 1.punkta „b“ punktu un 12.p. 6.d., kur tiek minēta „sieviešu tiesību un iespēju paplašināšanas nodrošināšana“), paredzot legālos abortus pēc iespējas plašākā spektrā un, iespējams, arī par valsts budžeta līdzekļiem (tātad arī par Latvijas kristiešu samaksātajiem nodokļiem); ieviešot džendera neitrālu latviešu valodu saziņā; gejus un transpersonas pielīdzinot grūtniecēm; apkarot uz stereotipiem balstītās sociālās dzimtes/dženderu lomas, citiem vārdiem, apkarot tradicionālo jeb dabisko ģimeni un tās modeli, kā arī laulību starp vīrieti un sievieti; krimināli sodīt tos, kuri atļausies izteikties pret dzimumu iezīmēm, sociālās dzimtes/džendera identitāti un atļausies seksismu. Izejot no visa augšminētā, valdībai ir jāatbild, kādēļ par to nav informēta Latvijas sabiedrība, kādēļ visas šīs Latvijas „perspektīvas“ nav atspoguļotas Labklājības ministrijas sagatavotajā anotācijā pie minētā ratifikācijas likumprojekta?
[8] Nolūkā apkarot un novērst vardarbību vispār un īpaši pret sievietēm, Latvija jau ir veikusi virkni pasākumu, ieviešot savā nacionālajā tiesību sistēmā dažādus tiesiskos mehānismus. Piemēram, ir izstrādāti attiecīgi grozījumi Krimināllikumā, Kriminālprocesa likumā, Civilprocesa likumā. 2017. gada 25. maijā VSS ir izsludināts likumprojekts „Vardarbībai un vardarbības riskam pakļauto personu aizsardzības likums (VSS-555). Esot politiskajai gribai, vardarbība ir novēršama un apkarojama tieši nacionālajā līmenī, negaidot dažādus starptautiskos ekspertus un neveicot sociālos eksperimentus ar Latvijas sabiedrību un bērniem, kas ir mūsu sabiedrības un valsts vienīgā un patiesā nākotne.
[9] Visbeidzot, vēršam Jūsu uzmanību uz to, ka saskaņā ar minētā likumprojekta 5. pantu līdz ar šo ratifikācijas likumu ir izsludināma Stambulas konvencija angļu valodā un tās tulkojums latviešu valodā. Diemžēl, Konvencijas tulkojums latviešu valodā (gan tas, kas pieejams Eiropas Padomes mājaslapā, gan tas, kas pieejams Labklājības ministrijas mājaslapā) ir kļūdains tieši tajos pantos, par kuriem līdz šim izraisījušās vislielākās neskaidrības, diskusijas un bažas. Konvencijas teksts angļu valodā un tās tulkojums latviešu valodā nesakrīt! Piemēram:
- Stambulas konvencijas 3. panta „c“ punkts angļu valodā skan šādi (skat. EP mājaslapā Konvencijas autentisko tekstu angļu valodā www.coe.int ):
„’gender’ shall mean the socially constructed roles, behaviours, activities and attributes that a given society considers appropriate for women and men“.
- Savukārt EP mājaslapā publicētā Konvencijas latviešu valodas oficiālā tulkojuma 3.panta „c“ punkts skan šādi:
„ar terminu “dzimums” tiek saprastas sociālās lomas, uzvedība, nodarbošanās un īpašības, ko konkrēta sabiedrība uzskata par atbilstošām sievietēm un vīriešiem”.
- Attiecīgi Labklājības ministrijas mājaslapā (www.lm.gov.lv ) atrodams šāds 3.panta „c“ punkta tulkojums latviešu valodā:
„ar terminu “sociālais dzimums (dzimte) tiek saprastas sociālās lomas, uzvedība, nodarbošanās un īpašības, ko konkrēta sabiedrība uzskata par atbilstošām sievietēm un vīriešiem”.
- Konvencijas 3.panta „c“ punkta tulkojumam latviešu valodā būtu jābūt vismaz šādam:
„ar terminu “sociālā dzimte/dženders” tiek saprastas sociāli konstruētas lomas, uzvedība, nodarbošanās un īpašības, ko konkrēta sabiedrība uzskata par atbilstošām sievietēm un vīriešiem”.
Kā redzams, abi latviešu valodas tulkojumi atšķiras viens no otra un abos nav iztulkots vārds „konstruētas“, tādējādi maldinot Konvencijas latviešu valodas teksta lasītāju par Konvencijā ietverto sociālās dzimtes/džendera teoriju un tās iespējamām tiesiskajām sekām Latvijā.
Arī citi Konvencijas panti (piemēram, 14.p.) latviešu valodā nav iztulkoti precīzi, tādēļ ir maldinoši.
(10) Mūsu sabiedrībai
būt jāzina arī tas. ka maldinoši ir apgalvojumi, ka Latvija ir gandrīz vienīgā
valsts Eiropā, kas nav ratificējusi Konvenciju. Šobrīd Stambulas konvenciju nav
ratificējušas 11 ES dalībvalstis no 28 - Čehija, Horvātija, Bulgārija, Grieķija, Ungārija, Īrija,
Latvija, Lietuva, Luksemburga, Slovākija un pat Apvienotā Karaliste.
Ungārija, Slovākija un Lietuva ir paudušas nostāju – neatbalstīt
konvencijas ratifikāciju, bet Bulgārijā un Horvātijā ratifikācijas process ir
apturēts, notiekot plašām diskusijām sabiedrībā.
Visbeidzot, vairāk, kā 10 000 Latvijas iedzīvotāji ir skaidri pauduši savu nostāju portālā manabalss.lv parakstot iniciatīvu Par Latvijas nepievienošanos Stambulas konvencijai un šī iniciatīva tuvākā laikā tiks iesniegta Saeimā.
Ievērojot iepriekš minēto, aicinām Saeimas priekšsēdētāju un Saeimas deputātus:
Neatbalstīt likumprojektu „Par Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu“, nepieļaujot Stambulas konvencijas ratifikāciju un spēkā stāšanos Latvijā.
Patiesā cieņā,
1. Biedrība “Vecāku Alianse” valdes priekšsēdētāja Aira Jēkabsone
2. Biedrība „Svētās Ģimenes Māja“ valdes priekšsēdētājs Andris Kravalis
3. Ģimenes izglītības un attīstības fonds "ĀBEĻZIEDS" valdes priekšsēdētāja Indra Tretjakova
4. Biedrība “Veselība visiem” valdes locekle Tatjana Pļaviņa
5. Biedrība "Latvijas Nākotnes apvienība”, līdzpriekšsēdētājs Edvards Ratnieks
6. Biedrība “NĀC GAISMĀ” valdes locekle Marika Vanaga.
7. Biedrība “Asociācija Ģimene” valdes priekšsēdētāja Ilona Bremze
8. Biedrība “Par Prezidentālu Republiku” valdes priekšsēdētājs Margots Rotbergs.
9. Biedrība “Eņģeļi ar mums“ valdes priekšsēdētāja Inese Muhamberga
10. Biedrība “Latviešu identitātes atbalsta biedrība” valdes priekšsēdētāja Ieva Bērziņa
11. Biedrība “Latvijas audžuģimeņu biedrība” valdes locekle Ilze Golvere
12. Biedrība “ELPA”, valdes loceklis Dāvids Gleške
13. Biedrība “Jaunatne ar Misiju – Valdemārpils”, valdes priekšsēdētāja Kristīne Ēce
14. Biedriba “Kustība Par Dzīvību”, valdes priekšsēdēja Dzintra Bušmane
15. Biedrības "Rēzeknes māmiņu klubs" vadītāja Olga Strode
16. Biedrība „Latygora+V“, Valdes priekšsēdētāja Jeļena Česnakova
17. Nodibinājuma “Rīgas Romas katoļu ģimnāzija” valdes loceklis J.Balevičs
18. Biedrība „Ģimenes attīstības un kultūras centrs Alise”, valdes priekšsēdētāja Vineta Preisa
19. Biedrība “I Policijas bataljona biedrība”, valdes priekšsēdētājs Raimonds Nitišs
20. Biedrība “Latvijas policijas veterānu asociācija”, valdes priekšsēdētājs J. Grabovskis.
21. Biedrība „Ģimene. Tauta. Valsts“, valdes priekšsēdētājs Raivis Zeltītis
22. Biedrība "Nacionālo karavīru atbalstam", valdes locekle G. Vilcāne
23. Biedrība „Rīgas politiski represēto biedrība“, valdes priekšsēdētājs J. Lapiņš
24. Biedrība „Latvijas Nacionālo karavīru biedrība“, valdes priekšsēdētājs E.Skreija
25. Biedrība „Latvijas Politiski represēto apvienība“, valdes priekšsēdētājs I. Kaļķis
26. Biedrība „Latviešu virsnieku apvienība“, valdes priekšnieks atv.kapt. A. Ozoliņš
27. Biedrība „Liepājas daudzbērnu ģimeņu biedrība Dēkla“, valdes priekšsēdētāja V.Jansone
28. Biedrība „Bolderājas lielo ģimeņu biedrība Astoņkājis“, valdes priekšsēdētāja S.Zalāne
29. Biedrība „Iļģuciema daudzbērnu ģimeņu biedrība IB PĒRLE“, valdes priekšsēdētāja I.Kleinšmite-Zunda
30. Biedrība „Kuldīgas daudzbērnu ģimeņu biedrība Šūpulītis“, valdes priekšsēdētāja A.Zundovska-Mediņa
31. Biedrība „Vecumnieku daudzbērnu ģimeņu biedrība Saulgrieze“, valdes priekšsēdētāja O.Černišova-Stūriška
32. Biedrība „Salaspils daudzbērnu ģimeņu biedrība Mārtiņsala“, valdes priekšsēdētājas vietniece I. Grasa
33. Biedrība „Latvijas lūgšanu tīkls“, valdes priekšsēdētājs A.Rižeščonoks
34. Nodibinājums „LELB Diakonijas centrs“, valdes priekšsēdētāja S. Dišlere.