Par "tikumības likuma" atcelšanu

Izglītības likuma 10.¹ pants “Tikumība un izglītība”

Mīti vai patiesība Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas sēdē 2022.gada 27.aprīlī

I.               10.¹ kā cenzūras instruments skolās, lai liegtu skolēniem informāciju par seksualitāti (A.Čakša, Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas sēde 2022.gada 27.aprīlī), tostarp izteikti liberālo vērtību izpratnē.   

Kā liecina pat ļoti liberālu nevaldības organizāciju gada pārskati, tad Izglītības likuma 10.¹ panta stāšanās spēkā 2015.gada 16.jūlijā nav mazinājusi viņu darbību skolās. Gluži pretēji:       

Papardes Zieds. Gada pārskati. Pasākums: Neformālās izglītības nodarbības skolās    

PS

Papardes Zieda 2018.gada atskaite:

"Jāpateicas regulārajiem ziedotājiem – Kristai Baumanei, Rolandam, Bortaščenokam, Lindai Curikai, Luīzei Ratniecei.”

II.             Jaunais izglītības saturs Skola2030 šobrīd nenodrošina izglītības likuma 10.¹ pantā izglītības iestādēm deleģēto uzdevumu par ģimenes un laulības vērtību nostiprināšanu izglītībā (pretēji tam, ko Izglītības komisijas sēdē apgalvoja E.Papule, atsaucoties uz konsultācijām ar VISC).     

1)     Mācību priekšmeta programmas paraugs. Sociālās zinības 1.-9.klasei https://mape.skola2030.lv/resources/200

3.pielikums Skolēnam attīstāmie ieradumi sociālajās zinībās (131.lpp.):   

Vērtība “laulība” – 0 reizes

Vērtība “ģimene” -  2 reizes   

Vērtību norāde programmu paraugos ir formāla, mākslīga. Tā nav secīgu darbību rezultāts. Piemēram, vērtība “ģimene” realizējas kā 4.ieraduma apakšpunkts:

     “4. Sekmīgi darbojas individuāli un komandā, risina sarunas, pieņem kopīgus lēmumus, ir tolerants pret atšķirīgo.
� Veic mācību uzdevumus un darbības projektus. (Tikums – centība, vērtība – darba tikums)
� Iesaistās starpkultūru dialogā. (Tikums – tolerance, vērtība – cilvēka cieņa)
� Realizē savus īstermiņa un ilgtermiņa mērķus. (Tikums – drosme, taisnīgums, vērtība – ģimene, kultūra).     

2)     Pamatkursa programmas paraugs vispārējai vidējai izglītībai. Sociālās zinības un vēsture. https://mape.skola2030.lv/resources/526

4.pielikums Skolēnam attīstāmie ieradumi Sociālajā un pilsoniskajā mācību jomā vidējās izglītības pakāpē (42.lpp):

Vērtība “laulība” – 0 reizes

Vērtība “ģimene” -  2 reizes  

Vērtība “ģimene” realizējas kā 4.ieraduma apakšpunkts:

“4.Sekmīgi darbojas individuāli un komandā, risina sarunas, pieņem kopīgus lēmumus, ir
tolerants pret atšķirīgo.
• Veic mācību uzdevumus un darbības projektus. (Tikums – centība; vērtība – darba
tikums)
• Iesaistās starpkultūru dialogā. (Tikums – tolerance; vērtība – cilvēka cieņa)
• Realizē savus īstermiņa un ilgtermiņa mērķus. (Tikums – drosme, taisnīgums; vērtība –
ģimene, kultūra)
• Strādā komandā, pārstāv to un piedāvā savas idejas, uzņemas līdera lomu un atbildību.
(Tikums – drosme; vērtība – darba tikums)”

Sec.: Mācību saturs nenodrošina apzinātu un mērķtiecīgu bērnu un jauniešu sagatavošanu ģimenes dzīvei, lai gan viens no projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” (Skola2030) sagaidāmajiem rezultātiem (sociālā ietekme) – mazināt darba un ģimenes (!!!!) dzīvei nesagatavotu jauniešu skaitu.   

3)     jaunais pamat un vidējās izglītības standarti – ģimenes vērtība pieminēta mazāk kā iepriekšējos standartos!

2018.gada 27.novembrī Ministru kabinetā apstiprinātajos “Noteikumos par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem” (MK noteikumi Nr.747, 2018) jēdziens “ģimene” pieminēts vienu reizi – vērtību uzskaitījumā pamatizglītības satura īstenošanas mērķī un uzdevumos, kuras atbilstoši izglītojamo audzināšanas vadlīnijām (MK noteikumi Nr.480,)  obligāti stiprināmas izglītībā. Sasniedzamajos rezultātos sociālajā un pilsoniskajā mācību jomā, beidzot 3., 6. un 9.klasi, “ģimene” pieminēta 6 reizes, kas ir mazāk nekā iepriekšējā pamata izglītības standartā (MK noteikumi Nr. Nr.468, 2014) un pirms grozījumiem Izglītības likumā, ar kuriem likums tika papildināts ar 10.1pantu (Izglītības likuma grozījumi, 2015), kuru pirmā daļa nosaka, ka izglītības sistēma nodrošina izglītojamā tikumisko audzināšanu, kas atbilst Latvijas Republikas Satversmē ietvertajām un aizsargātajām vērtībām, īpaši tādām kā laulība un ģimene. Jaunais pamatizglītības standarts paredz, ka skolēns:

•           beidzot 3.klasi: nosauc vērtības, kuras pastāv ģimenē; attiecībās ģimenē, ar draugiem un vienaudžiem pamatoti aizstāv savu viedokli un spēj pieņemt atšķirīgu viedokli;         sakārto ģimenes notikumus laikā – pēctecīgā secībā, lai saskatītu, kādas pārmaiņas ir notikušas;

•           beidzot 6.klasi: izrāda iniciatīvu līdzdarboties ģimenē, vienaudžu vidē dažādos kontekstos; ģimenē, attiecībās ar draugiem un vienaudžiem vērtē savstarpējo attiecību emocionālos, lietišķos un morālos aspektus, lai īsi raksturotu labvēlīgu attiecību pazīmes un novērtētu savas attiecības ar citiem cilvēkiem pēc šīm pazīmēm;

•           beidzot 9.klasi: pamato viedokli par ģimenes un laulības nozīmīgumu sabiedrības ilgtspējai, izvērtē laulības priekšrocības, salīdzinot ar nereģistrētām attiecībām.

Vispārējās vidējās izglītības standartā (MK noteikumi, Nr.416, 2019) vārds “ģimene” minēts vēl mazāk. Divas reizes līdzīgi kā pamata izglītības standartā izglītības mērķa un vērtību definīcijās un 3 reizes sasniedzamajos rezultātos sociālajā un pilsoniskajā mācību jomā - divas reizes vispārīgajā apguves līmenī un vienu reizi augstākajā apguves līmenī  beidzot vidusskolu skolēns:  

•           raksturo dažādas savstarpējo attiecību formas, vērtē laulības un ģimenes lomu cilvēka personības attīstībā (vispārīgais apguves līmenis);

•           vērtē personisko pieredzi un individuālo, ģimenes un skolas atbildību un iespējas tradīciju un kultūras mantojuma pārmantošanā, saglabāšanā un pārradīšanā laikmetīgos artefaktos (augstākais apguves līmenis);

•           diskutē par dažāda mantojuma nozīmi savā ģimenē, kopienā (vispārīgais apguves līmenis).    

Nav komentāru

Komentēt