Par Grozījumiem Vispārējā izglītības likumā un ESF fonda projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” tālāko virzību

Ministru prezidentam

Mārim Kučinskim

Izglītības un zinātnes ministram

Kārlim Šadurskim

Rīga, 2018.gada 26.martā 

Par  Grozījumiem Vispārējā izglītības likumā un

ESF fonda projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” tālāko virzību

Iepazīstoties ar 2018.gada 22.martā publiskoto precizēto likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” (VSS-759) un likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (anotāciju), kā arī sabiedriskajai apspriešanai nodoto jaunā izglītības satura vadlīniju un standartu projektu “Izglītība mūsdienīgai lietpratībai: mācību satura un pieejas apraksts” (ESF projekts “Kompetenču pieeja mācību saturā” Nr.8.3.1.1/16/I/002), konceptuāli iebilstam un lūdzam MK neatbalstīt “Grozījumus Vispārējās izglītības likumā” saistībā ar Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk –IZM)  Valsts izglītības satura centra (turpmāk- VISC) īstenotā projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” tālāko virzību, lai pārietu uz vispārēju “sešus gadus vecu bērnu izglītošanu 1. klasē “.   

1.      Līdz šim IZM un projekta „Skola2030” vadības grupai nav izdevies rast pozitīvu konstruktīvu dialogu ar sabiedrību, pedagogu profesionālajām organizācijām, pedagogiem, vecākiem, NVO un pašvaldībām, kas rada pārliecību, ka projekta „Skola2030” ieviešana nebūs iespējama tā sākotnēji plānotajos termiņos un apjomā.

2.      IZM un projekta „Skola2030” vadības grupa ilgstoši ir ignorējusi sabiedrības un profesionāļu viedokļus par sešus gadus vecu bērnu izglītošanas 1.klasē nelabvēlīgajām sekām, kuras negatīvi atsauksies uz sabiedrības kopējo dzīves kvalitāti ilgtermiņā.

3.      Iepazīstoties ar vietnē skola2030 publiskotajiem aptuveni 30 viedokļiem par pirmskolas izglītību un pāreju mācību uzsākšanai 1.klasē no sešu gadu vecuma, secināms, ka šobrīd piedāvātais pirmskolas vadlīniju un sasniedzamo rezultātu projekts, kas atvasināms no apspriešanai piedāvātajiem dokumentiem ir nekvalitatīvs un nepārliecina par konceptuālu nepieciešamību īstenot vispārēju mācību uzsākšanu no sešu gadu vecuma 1.klasē vispārējās izglītības iestādēs. .

4.      Pirmskolu programmas aprobācija noslēdzas 2018.gada 31.augustā, bet tās īstenošana jāuzsāk jau 2018.gada 1.septembrī. Likumprojekts paredz pirmskolas izglītības vadlīniju iesniegšanu apstiprināšanai 2018.gada jūlijā, t.i. pirms vēl ir pabeigta aprobācijas pirmskolās, tādējādi ir redzams, ka aprobācija bijusi formāla, pat neparedzot tās rezultātu izvērtēšanu. Šādos sasteigtos termiņos izglītības reformas virzība pirmskolās un sākumskolas 1.klasē nav atbalstāma.

Pamatojums

1.      Projektā definētais izglītības mērķis un izglītības jomās sasniedzamie rezultāti neatbilst Latvijas sabiedrības, bērnu, un valsts ilgtermiņa interesēm un vajadzībām.

2.      Projektā “Izglītība mūsdienīgai lietpratībai: mācību satura un pieejas aprakstā” izstrādātie dokumenti, līdz šim publiskotie sabiedriskās apspriešanas rezultāti, kā arī projekta vadības grupas publiski sniegtie skaidrojumi, kā arī diskusijas Latvijas Republikas Saeimas komisijās, Latvijas Pašvaldību savienības Izglītības komitejas sēdēs, Latvijas medijos (Latvijas sabiedriskajā radio un televīzija, portālos “Izglītība un Kultūra”, satori.lv, la.lv, diena.lv u.c.) rada pārliecību, ka paredzētā izglītības satura reforma šobrīd neuzlabo izglītības kvalitāti, bet drīzāk īsteno politisku pasūtījumu un veic atsevišķu ideju eksperimentālu ieviešanu bez iepriekšēja objektīva saturiskā izvērtējuma un zinātniskā pamatojuma.

3.      Šobrīd projektā definētais vispārējās vidējās izglītības mērķis, „lai ikviens jaunietis kļūtu par mērķtiecīgu un lietpratīgu savas profesionālās nākotnes veidotāju, kurš izsvērti līdzdarbojas sabiedrības dzīvē, sadarbojas, ir Latvijas patriots; ir padziļinājis zināšanu sabiedrībā pieprasītas zināšanas, prasmes un attieksmes atbilstoši saviem mērķiem; inovatīvi un produktīvi strādā tautsaimniecības izaugsmei, labklājīgas, ilgtspējīgas valsts un pasaules veidošanai” pauž sašaurinātu izpratni par izglītības būtību un aplūko cilvēku primāri kā ekonomisku vienību jeb darba tirgus daļu. Mērķī iztrūkt augstākas garīgās un cilvēciskās dimensijas, tai skaitā orientācija uz ģimenes dzīvi kā būtisku cilvēka dzīves jomu.   

4.      Sabiedriskās apspriešanas publiski pieejamie viedokļi liecina[1], ka projekta īstenotajiem nav izdevies radīt apmierinošu piedāvājumu reformas īstenošanai, tai skaitā likumprojektā “Grozījumi vispārējās izglītības likumā” paredzētajai pārejai uz  “viengadīgu obligāto pirmsskolu un sešus gadus vecu bērnu izglītošanu 1. klasē”.

2014.gadā pedagoģijas zinātņu doktore, šobrīd Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore Anna Līduma[2] zinātniskajā publikācijā “Bērna attīstības iespējas pirmskolas izglītības pedagoģiskajā procesā” secinājusi, ka  “Latvijā notiekošo izglītības reformu laikā vissakārtotākā ir pirmsskolas izglītība. Pedagoģiskajā procesā (mācībās un audzināšanā) tiek mērķtiecīgi organizēta mācību satura pēctecīga apguve rotaļnodarbībā. To labvēlīgi ietekmē pieaugušo darbošanās ar bērnu vecumam atbilstošā vidē.”   

Projekta “Kompetenču pieeja izglītības saturā” interneta vietnē skola2030 publiskotie sabiedriskās apriešanas viedokļi par pirmsskolas izglītības posmu pauž līdzīgu viedokli: iepriekšējā programma nav jāmaina, jo tajā metodes, paņēmieni, izvirzītie mērķi un uzdevumi pirmsskolā ir gadiem pārbaudīti un optimāli piemēroti mūsdienu bērniem (Inta Rinmane, Skrīveru PII “Sprīdītis”, projekta pilotskolas vadītāja).     

Diemžēl iepazīties ar oficiāli iesniegtajiem viedokļiem sabiedrībai nav iespējams, jo tie nav publiskoti. Jāuzsver, ka sabiedriskajā apspriešanā atšķirībā no ikviena cita interesanta VISC aicināja profesionāļus iesniegt tieši oficiālus priekšlikumus: “Pirmsskolas, skolas, augstskolas, pedagogu profesionālās asociācijas vai biedrības, pilsētu vai novadu pedagogu metodiskās apvienības, uzņēmēju asociācijas vai biedrības u.c. ir aicinātas, apkopojot savu biedru, kopienas viedokli,  iesniegt oficiālus priekšlikumus Valsts izglītības satura centrā elektroniski, sūtot e-pastu ar atsauci “Priekšlikumi mācību satura aprakstam” uz adresi visc@visc.gov.lv līdz 2018. gada 1.februārim”.

Vietnē Skola2030 organizētā sabiedriskā apspriešana ir bijusi vairāk formāla un lietotājam nedraudzīga. Iesniegtie priekšlikumi ir nepārskatāmi. Ja iesniedzējs savu viedokli iesniedzis pielikumā, tas pārējiem lietotājiem nav redzams.  Četru mēnešu laikā nav bijis neviena moderatora vai eksperta, kas sniegtu atgriezenisko saikni par šiem vairāk kā 200 autoru publiski izteiktajiem priekšlikumiem. Vietnē Skola2030 pēc sabiedriskās apspriešanas februāra beigās ievietots tikai īss kopsavilkums.

Likumprojekts “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē 2017.gada 13.jūlijā, t.i. 2,5 mēnešus pirms tam, kad sabiedriskajai apspriešanai tika nodots jaunā izglītības satura vadlīniju un standartu projekts “Izglītība mūsdienīgai lietpratībai: mācību satura un pieejas apraksts”.      Iepazīstoties ar vietnē skola2030 publiskotajiem aptuveni 30 viedokļiem par pirmskolas izglītību un pāreju mācību uzsākšanai 1.klasē no sešu gadu vecuma, secināms, ka piedāvātais pirmskolas vadlīniju un sasniedzamo rezultātu projekts, kas atvasināms no apspriešanai piedāvātajiem dokumentiem, ir nekvalitatīvs un nepārliecina par nepieciešamību īstenot vispārēju mācību uzsākšanu no sešu gadu vecuma 1.klasē.

Neskatoties uz to, ka no 2010. gada 1. septembra līdz 2011. gada 30. maijam visā Latvijā 22 izglītības iestādēs (12 pirmsskolās un 10 skolās) notika VISC pilotprojekts "Sešgadīgo izglītojamo mācību programmas ieviešanas aprobācija”, kā tas norādīts arī likumprojekta anotācijā, un kura laikā ir tikusi izmēģināta integrētā mācību programma sešgadīgiem bērniem, izstrādāts metodiskais materiāls pedagogiem un mācību līdzekļi un pedagogu profesionālās pilnveides kursu programma, šobrīd projekta ekspertu piedāvātais mācību satura un pieejas apraksts, liecina, ka projekta Skola2030 ietvarā nav izdevies izstrādāt praksē pielietojamu dokumentu. Šāda situācija demonstrē ne tikai par IZM un projekta saturiskās vadības neprofesionalitāti, bet nopietni apdraud līdz šim sakārtotāko un veiksmīgāko Latvijas izglītības sistēmas posmu, nodarot neatgriezenisku kaitējumu gan bērnu labākajām interesēm, gan potenciāli visai Latvijas sabiedrībai un izaugsmei kopumā.

Gan izteiktajos priekšlikumos, gan projekta ”Kompetenču pieeja izglītības saturā” vadības grupa ir atzinusi[3], ka izstrādātajā satura un pieejas aprakstā nav ievērota pēctecība, tas ir pārslogots un neatbilst  6 gadus vecu bērnu  vecumam.  Satura aprakstā tā arī nav izdevies atrisināt likumprojekta anotācijā ieļauto pretrunu, ka “plānotais 1. klasē apgūstamais mācību saturs un metodika tiek veidota atbilstoši bērnu vecumposmu īpatnībām sešu gadu vecumā apgūstamajam, un netiek paredzēts, ka sešu gadus vecajiem bērniem būs jāapgūst tas, ko pašlaik mācās septiņus gadus vecie bērni”, un to, ka “sešus gadus veci bērni pirmsskolā, kā arī atbilstoši pašreizējam regulējumam (pirmsskolas izglītības vadlīnijas) vēl vienu gadu pēc tam –  1. klasē – apgūst līdzīgu mācību saturu, tādējādi jau kopš 2002. gada, kad tika noteikta divgadīga obligātā pirmsskolas izglītības apguve, tiek atturīgi un pieticīgi izmantots sešus gadus vecu bērnu intelektuālais potenciāls”.

Publiski pieejamajos priekšlikumos vietnēs Skola2030, ko iesniegušas arī pirmskolas iestādes, kas projektā darbojas kā pilotskolas, norādīts, ka:

-          nav pēctecības starp pirmsskolas 3.pakāpi un skolas 1.klasi;

-          pirmsskolā nav likts uzsvars uz rakstīt un lasīt prasmi, bet 1.klasē bērnam jāprot lasīt, rakstīt saistošā rakstā, klāt vēl svešvaloda;

-          programma nevis atvieglo pedagoga darbu, bet sarežģī.

-          iepriekšējā programma nav jāmaina, jo tajā metodes, paņēmieni, izvirzītie mērķi un uzdevumi pirmsskolā ir gadiem pārbaudīti un optimāli piemēroti mūsdienu bērniem;

-          liels zināšanu un prasmju apjoms 1.klasē, tas nav saskaņots ar pirmsskolas 3.pakāpi un sasniedzamajiem rezultātiem;

-          pirmsskolas programmā nav paredzēta burtu rakstības apguve un lasīšana, bet 1.klasē jāraksta rakstītajā rakstā, jālasa un jāsaprot teksts;

-          daiļdarbu teksti 6gadīgiem bērniem nav atbilstoši viņu sapratnei;

-          nav plānots, kad mācās rakstīt ciparus, tas nav ne pirmsskolā, ne 6gadīgajiem bērniem, bet 1.klasē jau raksta izteiksmes;

-          vizuālajā mākslā nav nekādas pēctecības;

-          nav dramatizācijas pirmsskolā, kas ir viens no plašāk un veiksmīgāk pielietojamiem paņēmieniem.

-          pirmsskolas programma – mācību saturs būtu jāatstāj iepriekšējais. To varētu nedaudz papildināt, pievienojot resursus un bērnu darbības;

-          atstāt sešgadīgo bērnu mācīšanu pirmsskolā. Pamatojums: pirmsskolas skolotāji labi pārzina bērnu vecumposmu īpatnības, rotaļu metožu pielietojumu mācību darbā. Turklāt pirmskolā ir laba materiālā bāze un pārējais materiālais nodrošinājums (atbilstoši bērnu drošībai un interesēm ir mācību telpas un rotaļu vide, labierīcības, gultas, laukumi, u.c.). Skolu skolotāji rotaļu metodes mācību darbā lieto salīdzinoši maz, bet sešgadīga bērna mācību procesā prevalē tieši rotaļa

-          domājot vēl par 3.pakāpi – tās prasmes vairāk vai mazāk atbilst 7gadus veciem bērniem (atbilstoši bērna attīstībai un spējām)

-          nepieciešams izstrādāt programmu 1,5-2gadīgiem bērniem, jo pašlaik uzdevumi no 3gadīgo programmas pārbīdīti uz mazajiem, kas ir nepareizi” u.tmldz.

Papildus tam piedāvājumā ir nonivilēta muzikālo nodarbību loma bērnu attīstībā, kas uzsvērts gandrīz katrā no izteiktajiem priekšlikumiem, un līdz šim ir bijis Latvijas pirmsskolas izglītības labās prakses paraugs ļoti augstā līmenī. 

Reformu būtība tiek bez jēgas sarežģīta, ieviešot lieku terminoloģiju, piemēram, pašapkalpošanās prasmes  tiek pārdēvētas kā “bērns lieto vienkāršus sadzīves algoritmus” u.tmldz.  

Likumprojekta anotācijā nav minētas atsauces uz daudzajiem publiskotajiem praktizējošu  speciālistu viedokļiem saistībā ar mācību uzsākšanu no sešu  gadu vecuma, kuros apzināti un norādīti potenciālie riski. Piemēram, Valda Zālīša pamatskolas direktore, Latvijas izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) valdes locekle Elita Rītere[4], Rīgas 200.pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Astrida Lukina,  psiholoģe un pedagoģe Dace Bērziņa  un daudzi citi nozares profesionāļi. Tā vietā anotācijā anonīmi norādīts, ka “nav vērojamas radikālas attīstības atšķirības starp sešus un septiņus gadus veciem bērniem” un ka “daļa Latvijas pētnieku arī apliecina – sešgadnieki un pat jaunāki bērni var mācīties pie nosacījuma, ka tam radīta atbilstoša vide un izmantotas atbilstošas mācību metodes”.  No anotācijas maldinoši var saprast, ka reformu par mācību uzsākšanu no sešu gadu vecuma atbalsta arī tādas organizācijas, kas tam nepiekrīt, piemēram, “Latvijas vecāku kustība”, kura ne iepriekš, ne tagad šādu atbalstu nav paudusi. Norādām, ka projekta ‘”Kompetenču pieeja izglītība saturā” īstenotājiem, realizējot ļoti plašus projekta reklāmas un publicitātes pasākumus, nav bijis neviens pasākums sadarbībai ar vecākiem kā galvenajiem izglītības pasūtītājiem.  Sabiedrības viedoklis pausts arī vietnē manabalss.lv, savācot vairāk kā 11 000 parakstu  par “pašreizējā skolas gaitu uzsākšanas vecuma saglabāšanu”. 

2018.gada 5.martā IZM publiskoja infografiku, ka Latvija ir viena no retajām valstīm, kur obligātā vispārējā izglītība tiek uzsākta no septiņu gadu vecuma. Nepieciešams objektīvs skaidrojums, kā šajā infografikā atspoguļojas faktiskā realitāte, ka obligātā formālā izglītība Latvijā sākas no piecu gadu vecuma, t.i, ka Latvijā ir divus gadus ilga obligātā pirmskola, kas atbilstoši ir likumdošanai objektīva vispārējās izglītības daļa.   

Pirmskolu programmas aprobācija beidzas 2018.gada 31.augustā, bet īstenošana jāuzsāk jau 2018.gada 1.septembrī, un tādējādi ir redzams, ka aprobācija bijusi formāla pat neparedzot tās rezultātu izvērtēšanu. Likumprojekts arī paredz pirmskolas izglītības vadlīniju iesniegšanu apstiprināšanai 2018.gada jūlijā, t.i. pirms vēl ir pabeigta aprobācijas pirmskolās.  Šādos sasteigtos termiņos izglītības reformas virzība pirmskolās un sākumskolas 1.klasē nav atbalstāma.

“Latviešu identitātes atbalsta biedrības”

valdes priekšsēdētaja                                                                                        Ieva Bērziņa

biedrības  “Vecāku Alianse”

valdes locekļi                                                                                                           Andris Šimfs

                                                                                                                                  Inese  Švekle    

ģimenes izglītības un kultūras centra ”Alise”

valdes priekšsēdētāja                                                                                       Vineta Preisa      

Ieva Bērziņa

26598162

Ievaberzina2@gmail.com

Nav komentāru

Komentēt